Livars – Cik gadus jau tu dejo, Valter?
Valters – Kopš piektās klases. Neatceros vairs, kā tas sanāca, bet sāku dejot BJC ''Altona'' deju kolektīvā. Kad iestājos Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, pārgāju uz deju kolektīvu ''Vainags''. Kopumā kādi 6 gadi.
Livars – Un... cik ilgi dejosi?
Valters – Noteikti līdz vidusskolas beigām. Pēc tam jāskatās, vai turpināt dejot vai nē...
Livars – Vai katrs cilvēks to var sevī izkopt? Kāpēc tu to dari?
Valters – Ja cilvēkam ir gribasspēks..., tas arī nosaka vai var dejot,
vai arī ... Protams, cilvēki ir atšķirīgi un dažus „māte daba” ir apveltījusi ar tieši dejošanai piemērotākām īpašībām – kā plastika, fizisko sagatavotību un mīmiku, bet ja ir vēlme, tad pilnīgi jebkurš var dejot. Es esmu dzīvs piemērs. Līdz 9. klasei mani saukāja par lupatu... kas diemžēl es arī biju, bet tad es sāku pie sevis piestrādāt, cītīgāk darbojos mēģinājumos... un ar rezultātu esmu gandarīts, jo tagad pat dzirdu komplimentus! Tagad man tautas dejas jau ir pieradums un es nevaru pateikt, kāpēc es tajā štellē esmu iekšā, bet bez viņas es nebūtu ''es''...
Livars – Ko par visu to saka tavi draugi, brālis, vecāki?
Valters – Agrāk es kaunējos par to, ka esmu dejotājs un tad arī likās, ka citiem par tautas dejām valda nievājoši uzskati, bet tagad, kad man pašam tas patīk, arī mani līdzcilvēki ir laimīgāki, ka es tāds esmu. Un šajos svētkos noteikti mana top aktualitāte ir tautas dejas, tāpēc visi nosauktie ir tikai priecīgi, ka piedalos šajos masu svētkos...