Didzis Rāgs – Man ir sekojošas prioritātes – darbs, darbs un vēlreiz –
darbs. Es nespēju nosēdēt rokas klēpī salicis, visu laiku kaut kas ir jādara, pretējā gadījumā jau pēc piecām minūtēm sāksies "lomkas"...
Livars – Un cik ilgi tev tā jau ir?!
Didzis Rāgs – Oi, cik atceros, tad laikam jau no pašas bērnības esmu bijis hiperaktīvs bērns, līdz ar to, tas man šķiet loģiski, ka uzsākot darba un studiju gaitas šī hiperaktivitāte pārriet profesionālajā izaugsmē. Pie kam daudzi cilvēki šo profesionālo izaugsmi sauc par darbaholismu...

Nav komentāru: