Un atkal kāds dzejnieks zem
apsēm savu dienišķo maizīti ēd!

Te koki tam šalcot
nāsīs smaržīgu aromu vēd.

Bet dzejnieks tik ēd un ēd,
un kā punktaina mušmire zem
apsītēm saulītē dēd. /Livars/