Jēzu Kristu sita krustā par to, ka
Viņš Sevi nosauca par Dievu.
Tieši tāpēc jautājums par Viņa
Dievišķo būtību iegūst tādu nozīmi.
Buda vienkārši teica: “Es esmu skolotājs, kas meklē patiesību.”
Jēzus apgalvoja: “Es esmu patiesība.”
Konfūcijs sacīja: “Es nekad neesmu pretendējis uz to, lai būtu svētais.”
Jēzus Kristus vaicāja: “Kurš no jums Man var uzrādīt kādu grēku?”
Muhameds sacīja: “Ja Dievs man neparādīs žēlsirdību, man nebūs cerību.”
Jēzus Kristus teica: “Ja jūs neticēsiet, ka Es tas esmu, jūs mirsit savos grēkos.”
Jēzus Kristus vēstījums nostāda liktenīgas izvēles priekšā.
Lēmums, ko jūs esat pieņēmis attiecībā uz Jēzu Kristu, ir
vissvarīgākais lēmums, kādu jūs vispār varat pieņemt.
Tas ir svarīgāks par jūsu karjeru.
Tas ir svarīgāks par dzīves biedra izvēli.
Ja Jēzus Kristus ir Dievs, tad jums ir jāizlemj,
ko darīt ar informāciju, ko esat ieguvis.
Bet, ja Jēzus Kristus nav Dievs,
tad jums nav jādara nekas.
Oksfordas universitātes profesors K. S. Lūiss bija pazīstams ateists, bet vēlāk, kļuvis par kristieti, rakstīja, ka cilvēks nedrīkst palikt neitrāls attiecībā uz Jēzu Kristu.
Lūiss: “Es cenšos pārliecināt, lai jūs neatkārtojat bezjēdzīgus vārdus, kurus cilvēki bieži saka, runājot par Jēzu Kristu: “Es esmu gatavs pieņemt Jēzu Kristu kā izcilu skolotāju morāles sludinātāju, taču nevaru piekrist Viņa apgalvojumam, ka Viņš ir Dievs.” Nekādā gadījumā tā nevajag teikt. Cilvēks, kas ir vienīgi cilvēks, tomēr saka tādus vārdus, kādus teica Jēzus Kristus, nekādā ziņā nav izcils skolotājs morāles sludinātājs, bet ir vai nu mēnessērdzīgais, kurš spējīgs paziņot, ka esot vārīta ola, vai arī viņš ir nelabais, kas ieradies no elles. Vai nu šis Cilvēks ir bijis un paliek Dieva Dēls, vai arī Viņš gluži vienkārši bija jucis vai pat vēl sliktāks. Jūs varat Viņu apspļaudīt un sist krustā kā dēmonu, vai arī jūs varat Viņa priekšā krist ceļos, atzīstot Viņu par Dievu. Taču nemāniet sevi ar bezjēdzīgiem vārdiem.”
Vēsturnieks Filips Šafs, kas sarakstījis “Kristīgās baznīcas vēsturi”, saka:
“Kristiānisma pamatjautājums ir jautājums par Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Vai nu tas ir vislielākais brīnums, vai arī vislielākā krāpšana, kāda jebkad notikusi pasaulē un fiksēta vēsturē.”
T. Arnolds: “Ilgus gadus es pētu pagātnes vēsturi un nosaku agrāko laiku notikumus atspoguļojošo rakstu avotu ticamību, taču es neesmu cilvēces vēsturē atradis otru tādu faktu, kas būtu pierādīts un apstiprināts pārliecinošāk nekā tas fakts, ka Jēzus Kristus ir miris krusta nāvē un trešajā dienā augšāmcēlies. Šo faktu apliecina izcilas Dievišķas zīmes.“
(Profesors Tomass Arnolds četrpadsmi gadus
Ragbajas universitātē ieņēma "lordmeistara amatu",
mācīja muslaiku vēsturi Oksfordas universitātē.
Sarakstījis grāmatu „Romas vēsture“)
Kembridžas universitātes profesors Džons Kapelejs, kas vēlāk ieņēma visaugstāko amatu Anglijas tiesu sistēmā un ir atzīts britu vēsturē par visizcilāko likumu zinātāju, saka: “Es zinu pierādījumu nozīmi, tomēr man ir jāsaka, ka Jēzus Kristus augšāmcelšanās pierādījumus neviens nav varējis apstrīdēt.”
Jēzus Kristus saka: “Es esmu ceļš, patiesība…” un pēc tam teic: “ Es esmu dzīvība…” Šis ir vissvarīgākais vēstījums. Tas, ka Jēzus Kristus var man dot mūžīgo dzīvību vai dzīvi, kura nekad nebeidzas, nozīmē, ka Viņam Pašam ir jādzīvo mūžīgi. Šis vēstījums ir tieši saistīts ar
Viņa augšāmcelšanos, tas ir, ar vissvarīgāko kristīgās mācības aspektu.
Ja Jēzus Kristus nav augšāmcēlies, tad viņš nevar būt patiesība,
Viņš nevar būt ceļš. Pats svarīgākais, ko Jēzus Kristus ir teicis, ir
Viņa vārdi par to, ka no Viņa nāksies atteikties, sist krustā un ka
Viņš trešajā dienā augšāmcelsies.
/Džons Maisels – Vai Kristus ir Dievs?
Maskavas valsts universitātes pasniedzējiem un
studentiem nolasītās lekcijas fragments./
+ + +
Mēs stāvam krustceļos, kā nekad cilvēce vēl nav stāvējusi savā vēsturē. Viens no diviem: vai nu cilvēce sevī izveidos tehniski pilnīgu nezvēru, vai arī taps par Dieva līdzību. Tāpat kā nenoliedzama īstenība ir, ka dēmonu sātaniskā vara ir pakļāvusi šo pasauli sev, tāda pati nenoliedzama patiesība ir arī tā, ka Kristus ir šo dēmonisko varu pārvarētāja spēks. Nekāda politiska gudrība un nekāda zinātniska atklāsme nespēj pagriezt gājuma virzienu, ja šai gudrībai un šai atklāsmei nebūs Evaņģēlija un Dieva Gara svētības.
/Makss Borns (1882-1970),
vācu atomfiziķis, Nobela prēmijas laurāts./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru