Brīva diena,
brīvdiena – visi brīvi...
Rolleris brīvs... un no garāžas laukā nav izrunājams... /kas viņam padomā?/
Ritenītis paklausīgs / viņš allaž tāds labs!/ – braucam baudīt brīvību...
Re, ko redzēju – dzeltenu taurenīti /aizlidoja, tik vien – cik ar spārniem pamāja.../, dzeltenas māllēpītes un daudz putnu namiņu, kur paši dziedātāji?...
. . .
Pa nomaļu meža celiņu ar flautas
futrāli rokās man pretī
nāca jauns puisis.
No velosipēda nenokāpis, es viņam
it kā sveicinot uzsaucu –
Tu muzikants!
Viņš nedaudz bikli atteica –
Jā.
– A, es dzejnieks, forši!
– Jā, viņš atsmaidīja, un tā mēs
turpinājām katrs savu ceļu! /Livars/
. . .
Re, tāda brīvdiena!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru