Tā drīzāk bija rāpošana pa lavas lauku, kurš pilns ar akmeņiem un caurumiem...
Ap 3.00 sasniedzām ceļu un ICE-SAR...
Tā bija divu vīru brigāde, bet viņi jau bija gatavi iesaistīt vēl 20 cilvēkus...
Livars – Viņi nāca jums pretī?
Kaspars – Jā, viens nāca ar lukturi pa lavas lauku (bet mēs viņu neredzējām un nedzirdējām), otrs ar auto dežūrēja pa ceļu, spīdinādams gaismas (pie viņa arī gājām)...
Livars – Jā... Un – kāds no tā visa secinājums?
Kaspars – Ka var notikt... jebkas, pat vienkāršās lietās...
Reikjavikā bijām piecos no rīta... tāds nogurums... pēc kādu trīspadsmit stundu „pastaigas”...
Livars – Tad nākamo svētdienu – uz nākamo virsotni?
Kaspars – Nezinu... jāskatās, kādi būs laika apstākļi...
Livars – Cerēsim, ka atbilstoši... Paldies Tev, Kaspar!

/Livars/