... daudz ļaužu izklāja savas drēbes uz ceļa, citi cirta zarus no kokiem un kaisīja tos uz ceļa, bet ļaudis, kas gāja viņam priekšā un nopakaļ, kliedza un sauca: „Ozianna Dāvida dēlam, slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā! Ozianna visaugstākās debesis!” Un kad viņš iejāja Jeruzālemē, visa pilsēta sacēlās un sacīja: „Kas tas tāds?” Bet ļaudis sacīja: „Šis ir pravietis Jēzuz no Nacaretes Galilejā.” Un Jēzus iegāja dievnamā un izdzina laukā visus, kas dievnamā pārdeva un pirka, apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju solus un saka tiem: „Ir rakstīts: Manam namam jābūt lūgšanu namam; bet jūs to padarāt par slepkavu bedri.” Un akli un tizli nāca pie viņa dievnamā, un viņš dziedināja tos. Bet kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnuma darbus, ko viņš darīja, un dzirdēja bērnus dievnamā kliedzam un saucam: „Ozianna Dāvida dēlam!” tad tie apskaitās un sacīja uz viņu: „Vai tu nedzirdi, ko šie saka?” Bet Jēzus saka tiem: „Dzirdu gan. Vai jūs nekad neesat lasījuši: „No bērniņu un zīdaiņu mutes tu sev slavu sagādājis?”” Un viņš atstāja tos, izgāja no pilsētas uz Betāniju un palika tur pa nakti. /Mt. 20:8-17/
