Zāle ir liela, un cilvēku daudz, visi sēž pie apaļiem galdiem, un mani arī piesēdina pie viena no tādiem, pie paša valdes priekšsēža, ne kā pie mums saka – priekšsēdētāja… Esmu labā formā, un tikšanās ir sirsnīga un koncentrēta, mani uzņem labi. Kamēr rakstu autogrāfus, kāds ar šķīvi apstaigā publiku, kurā saliek – priekšsēdis saka – māksliniekam honorāru… Tā darīja arī iepriekšējā ceļojumā, šoreiz tas bija pirmo reizi. Ir arī kopīgais ziedojums mūsu turpmākajām vajadzībām. Visi paēdam smaržīgas un arī gardas pusdienas, pēc kurām mani aizved uz
Ilzes Grendzes vecāku mājām apskatīt viņas tēva Bībeļu kolekciju. Pagalmā, laipnīgi smaidot, mūs sagaida paliels, bet draudzīgi klusējošs suns. Mācītājs jau ir Mūžībā... Kolekcija ir liela un vērtīga. Arī pati māja ir labi kopta un ieturēta kopējā stilā ar gaumīgiem mākslas priekšmetiem. Viņu meita Ilze mūs pirms vairākiem gadiem uzņēma Ņujorkas draudzē, un prātā ir palicis mūsu izcili kompaktais ceļojums viņas divdurvju sporta mašīnā no Filadelfijas līdz Ņujorkai kopā ar pievilcīgo, stipri pastiepto taksi Vatsonu…
Ilze mācītājas nodarbi ir atstājusi un audzina divus dēlus.