Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka mums ir augstākas mājas, bet zemāki mērķi, plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām,
Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk, mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk,
Mums ir lielākas mājas, bet mazākas ģimenes, vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika,
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta, vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju, vairāk ekspertu, bet vairāk problēmu, vairāk zāļu, bet mazāk veselības,
Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu, pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz, skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk reti lūdzamies,
Mēs esam divkāršojuši savus īpašumus, bet samazinājuši savas vērtības,
Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži,
Mēs esam iemācījušies, kā izdzīvot, nevis – kā dzīvot,
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi gadiem,
Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ, bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu kaimiņu,
Mēs esam darījuši lielākas, bet, ne labākas lietas,
Mēs esam attīrījuši atmosfēru, bet piesārņojuši Dvēseli,
Mēs esam pakļāvuši atomu, bet nevis savus aizspriedumus,
Mēs rakstām vairāk, bet padarām mazāk,
Mēs esam iemācījušies joņot, bet nevis gaidīt,
Mēs ražojam vairāk datorus, lai saglabātu vairāk informācijas, iegūtu vairāk kopijas, kā jebkad agrāk, bet mūsu saskarsme ir arvien retāka un retāka,
Šis ir ātri pagatavojamu ēdienu laiks, lēto atklājumu, lielo vīru un sīko raksturu, neizmērojamas peļņas un šauru attiecību laiks,
Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks, greznāku namīpašumu un izpostītu māju laiks,
Šis ir ātru ceļojumu, atmestas morāles, vienas nakts pieturu, pārmērīga svara un tablešu laiks, kad ar to palīdzību iegūst visu – sākot no laimes līdz klusumam, līdz nogalināšanai,
Laiks, kad tehnoloģijas šo vēstuli var nogādāt Jums un laiks, kad Jūs varat piekrist šiem uzskatiem vai vienkārši tos izdzēst,
Atrodiet laiku saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar jums mūžīgi,
Atcerieties – pasakiet kādu vārdu tiem, kuri lūkojas uz Jums no apakšas, jo viņi drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā,
Dāvājiet siltu apskāvienu cilvēkiem, kas atrodas Jūsu tuvumā, jo tas ir dārgums, ko Jūs varat dāvāt no visas sirds un, kas nemaksā ne centa,
Atcerieties pateikt ES TEVI MĪLU saviem mīļajiem, bet, galvenais, tā arī domājiet,
Skūpsts un glāsts novērš sāpes, kuras mīt dziļi Jūsos. Atceries sniegt roku un sveikt kādu tieši šobrīd, jo kādu dienu, kad Jūs gribēsit, šis cilvēks var vairs nebūt līdzās,
Atvēliet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām…
/Autors nezināms/
