Krišjānis – Nils Jansons – Ratiniks: Velosipēds – mans dzīves veids...
Jāteic, ka man ir tas prieks un gods Krišjāni, viņš arī – Nils, pazīt gadus piecpadsmit. Un zinu, ka ritenītis viņu ir saistījis no pašas visagrākās bērnības, lai gan pats saka, ka braukt esot sācis pavēlu, tikai no četru gadu vecuma, lai gan varot arī agrāk...
Jā, nu man gan tas bija daudz vēlāk...
Velosipēds arī manā skatījumā ir kaut kas, sevišķi bērnībā – cilvēka pašapziņu ceļošs un labs ceļabiedrs ceļošanai...
Tāds, reizē kopjams, aprūpējams un noteikti – mīlams...
Un istabā turams, ar kuru var arī parunāt...
Krišjānis – Vairāk es tomēr sarunājos ar savu mīļo Noru, bet nu vienā istabā gan visi esam... Es, mana sieva Nora un trīs mūsu ritenīši...
Livars – Vai Nora nav greizsirdīga uz taviem abiem braucamrīkiem, kuriem tu velti arī ne mazums sava laika, gan piedaloties visdažādākajās sacensībās, gan tos ķīlējot un citādi uzturot sevi un ratus labā kondīcijā?
Krišjānis, kurš arī Nils – Par laimi nē, jo mēs cenšamies būt demokrātiski un ar cieņu respektējam viens otra intereses.
Un Nora patiešām saprot, ka velosipēds ir mans dzīves veids...
Livars – Ritenītis, ritenītis... ar diviem spožiem, saulē mirdzošiem ripulīšiem... Un visur tu vari nokļūt, un uz pleca uzmest, un kaut augsta kalna galā, vai ar liftu līdz devītajam stāvam...
Tak saprotu, tev tas citādāk... Tā – pa īstam...
Nils – Krišjānis – Tā, mazliet... Jo nopietni sāku braukt vēlu, man jau bija astoņpadsmit... Nopietni, tas ir – vismaz kādus piecus tūkstošus pa vasaru nobraukt... Aizmīties kaut kur arī tālāk, un pedāļus arī mīt ātrāk... Pārsvarā es braucu viens, jo neesmu komandas spēlētājs...
Man gan ir sapnis, ka es gribētu būt ne profesionālis, jo ir jau par vēlu, bet profesionālāks gan...
Livars – Jāaa, nu es ar savu rollerīti, labi ja pa vasaru pāris tūkstošus salasu... Cik tu vidēji dienā nobrauc?
Jansons – Ratiniks – Vispār jau virs 300 km dienā nobraukt viegli nav... Ja esmu aizbraucis tālāk, atpakaļ braucu ar vilcienu.... Es pārsvarā braucu vienas dienas robežās, bez lieka ekipējuma un sviestmaižu grēdām...
Livars – Tas būtu no Rīdziņas līdz ...
Nils – ...Ventspilij. No Rīgas līdz Zilupei. Atkal no Rīgas līdz Ainažiem... Tā arī Latvijas visas tālākās pilsētas ir apmeklētas...
Un tās, kuras pa ceļam... Arī Igaunija un Lietuvas puse...
