Domāju, ... cilvēka mūžs par īsu - lai redzētu visus pasaules brīnumus ... vietas un lietas, lai dzirdētu un sajustu, ko arī pats cilvēks savā gājumā radīt spējis ... un vēl radīt spēs! ... Arī - Tu! ...
Paliek mazdrusciņ baisi, apzinoties, ka pasaule ar tās titāniskajiem brīnumiem ir tikai neliels zobratiņš Visuma mehānismā. Paliek mazliet silti, noprotot, ka arī mēs esam - šeit. Paldies Tev, ka vēl aizvien sniedz interesantas, kvalitatīvas publikācijas Emuārā. Kaut arī augsne ir tāda, kāda tā ir, bet Tava ideja ir svētīga... un idejas ir nemirstīgas!
domāju, ka katra cilvēka ceļojums sākas no pirmā acu kontakta ar saviem vecākiem,apkārtējās vides vērojumu - pirmo ziedlapiņu, pūkainu mākoni un pārsteidzošo putna lidojumu ... punktaino bizbizmārīti pirksta galā ... medus garšu un tikko slaukta piena smaržu ... un lielo saules pankoku - līdz pusei jūrā iemērktu ... pirmo atzīšanos melos un ... mīlestībā ... un tās zvaigznes pie debesīm, kas tās tādas? un... kāpēc tik daudz? kas viņas iededz un dzēš ... kāpēc tas viss ...? tikai īsu brīdi šķiet, ka visi kāpēc jau ir atbildēti ... kāpēc ir tā ... ka tikko tu esi sācis dzīvot ... un redzi - dzīve ir tik mirklis īss ... lūk, ceļojums - no jautājuma uz jautājumu ...
Nākotne arī ir jautājums. Drīzāk jautājuma zīme - tāds mazs serpentīns, sevī ietverot Dzīves virsotnes un lejas. Tava ideja ir daudznozīmīga - dzīvot no jautājuma jautājumā, mirkļa mirklī, ceļa ceļojumā. Kā lai garām paiet tam, kurš, pļavā atsēdies, veras saulrietā?
6 komentāri:
Ierakstot Dzīves darāmo lietu sarakstā "redzēt kaut ko debešķīgu", pēc šī ceļojuma tas būtu jāizsvītro.
Domāju, ... cilvēka mūžs par īsu -
lai redzētu visus pasaules brīnumus ... vietas un lietas, lai dzirdētu un sajustu, ko arī pats cilvēks savā gājumā radīt spējis ... un vēl radīt spēs! ... Arī - Tu! ...
Paliek mazdrusciņ baisi, apzinoties, ka pasaule ar tās titāniskajiem brīnumiem ir tikai neliels zobratiņš Visuma mehānismā.
Paliek mazliet silti, noprotot, ka arī mēs esam - šeit.
Paldies Tev, ka vēl aizvien sniedz interesantas, kvalitatīvas publikācijas Emuārā. Kaut arī augsne ir tāda, kāda tā ir, bet Tava ideja ir svētīga... un idejas ir nemirstīgas!
domāju, ka katra cilvēka ceļojums sākas no pirmā acu kontakta ar saviem vecākiem,apkārtējās vides vērojumu - pirmo ziedlapiņu, pūkainu mākoni un pārsteidzošo putna lidojumu ... punktaino bizbizmārīti pirksta galā ... medus garšu un tikko slaukta piena smaržu ... un lielo saules pankoku - līdz pusei jūrā iemērktu ... pirmo atzīšanos melos un ... mīlestībā ... un tās zvaigznes pie debesīm, kas tās tādas? un... kāpēc tik daudz? kas viņas iededz un dzēš ... kāpēc tas viss ...? tikai īsu brīdi šķiet, ka visi kāpēc jau ir atbildēti ... kāpēc ir tā ... ka tikko tu esi sācis dzīvot ... un redzi - dzīve ir tik mirklis īss ... lūk, ceļojums - no jautājuma uz jautājumu ...
Nākotne arī ir jautājums. Drīzāk jautājuma zīme - tāds mazs serpentīns, sevī ietverot Dzīves virsotnes un lejas.
Tava ideja ir daudznozīmīga - dzīvot no jautājuma jautājumā, mirkļa mirklī, ceļa ceļojumā. Kā lai garām paiet tam, kurš, pļavā atsēdies, veras saulrietā?
nepaiet garām ... izmantot iespēju - apsēsties līdzās ... pēc saulrieta seko pats skaistākais - saullēkts ...
Ierakstīt komentāru