Tavs ceļš

Ceļš uz Templi ... Tas nav tikai Tavs ceļš, tas ir daudzu gājēju kopums. Daudzu ceļu kopums. Daudzu notikumu, vietu un lietu kopums. Tas ir ceļs pie Mātes. Ceļš uz mājām. Ceļš pasaulē. ceļā tu sastopi prieku un bēdas. Tu atrod un pazaudē Draugus... Tu redzi pamestas mājas un pamestus sapņus. Tu gribi iet, un tu negribi vairs ne soli spert ... Tu stāvi krustcelēs un atkal uzod jautājumu - pa kuru ceļu man toties tālāk?...

Kas ir Tavs Ceļš? Kāds ir tavs ceļš? Ko darīt un - ko nedarīt ... Atbildēt? Klusēt? Kliegt, raudāt? Rakstīt, nerakstīt ... Tu ej šo ceļu ... un nenojaut, kas tevi sagaida aiz kāpuma, aiz pagrieziena, tu ej un nezina, kur ceļš var aprauties ... Tu vienkārši ej, jo ceļš ir ļaužu pilns ... gar ceļu aug ābeles ... un pie kādas ir paslēpusies čūska ... Tu ej un neskaties atpakaļ, it kā ... Tu iestāsti sev, ka Tevī nav baiļu, ka tevī ir tikai prieks! Tevi sauc Tavs sapnis /īstais, mānīgais, kārdinājums/ ... Tu nometies uz ceļa ceļos un mēģini iet rāpus, tu mēģini piecelties ... Tu redzi Templi ... bet, tā ir nesasniedzamā Apvāršņa līnija... Tas ir vēl tikai Apvārsnis ... Tu mēģini to atcerēties, Tu mēģini to pierakstīt, tu ceri, ka kādam tas ir vajadzīgs, ka tas būs kādam nepieciešami, ka tu dzirdēsi aplausus ceļa malā, ka cilvēki aplaudēs Tev, tu maldies, domādams, ka esi kādam ceļa vējš, ka esi ceļš ... un tad Tu redzi, ka visi iet uz vienu un to pašu Templi ... Tu dzirdi sakām - tāda ir Dzīve! Kāda?... Tu neesi uzzinājis neko ... uz palodzes guļ kaķis ... Viņam arī ir savs ceļš noejams, viņš raugās tevī un grib kaut ko pasacīt ... Vai - Tu mīli mani?... Tad, kāds uzzīmē Tevi! Tu esi pavasaris, Tu esi plaukstošs zars, Tu esi taurenītis, Tu esi putns virs ceļa ... Ceļa, kas ved uz Templi - visa Tava Mūža garumā... /LivArs, 2021.10.20./

 



                                             



 Vai dzērves tumsā redzēja mani, ka es tur stāvu, cepuri noņēmis, un klusītiņām teicu - uz tikšanos!...Viņas cita citai, vai arī man, kaut ko sauca ...Balsis attālinājās, līdz izzuda pavisam ...


 


 Šodien, pirms 4 gadiem!


 Nu arī šis lidojums Nr. 47 (gadi) ir beidzies!


 “Latvju tauta grib pasargāt savu tautību, paturēt vienā kopībā savu tēviju Latviju, panākt neierobežotu iespēju un brīvību noteikti vadīt Latvijā savu nacionālo, kulturālo un ekonomisko attīstību.”. /Jānis Čakste/


 Ceļā uz Portlandi...


Mēs stāvējām uz balkona un klausījāmies fanfaru skaņās. 
Tad tu pagriezies un teici: - Labi, ka Tu man esi! 
- Jā, es atbildēju, labi gan, ka Tu man esi!


 Ļoti interesants gadījums! Jā, jā ... nu ļoti! Tā, vienu dienu sava darbiņa gaitenī satieku savu direktoru, Paidagoģijas zinātņu doktoru Daini Markusu, labs direktors bija! Viņš saka - zini, tagad laiki smagi un spiedīgi (tas bija sen), tagad būtu īstais laiks, sagrabināt kādu papīrīti, tipogrāfija mums pašiem ir, un poligrāfijas audzēkņiem tā reāla prakse būtu - izdot nelielu tavu pantu grāmatiņu ... kādus pārdesmit pantus, tādus, jauniešiem derīgus, ko padalīt! Es saku - laba doma, ļoti labi, paldies! Viņš saka - tad ej, un visu sagatavo! Es eju, eju uz savu Dialoga kabinetu. Tur priekšā Upenieks Atis, pavisam jauns, labs florbola vārtsargs, pie manis arī teātri uzspēlē, labi mācās un pulka profesionālo aktieru izrādes redzējis. Saku, Ati, Tu grāmatas lasi, jā - tā viņš, Zaļo Zemi esmu izlasījis, skolā lika! Āa, es saku, tad Tev viss skaidrs! Tu grāmatu gribi sastādīt? Jā, viņš saka, kā tas ir, viņš prasa! Es pasmejos un saku, tas ir ļoti viegli - es Tev iedošu 250 savus pantus un rīt... Tu man atnesīs 25 izvēlētus, tādus, kas Tev vislabāk patīk! Labi, saka Atis Upenieks un brauc uz saviem Ropažiem - grāmatu sastādīt! Nākamajā rītā viņš ir klāt ar 25 pantiem ... es lasu, gan smieties, gan raudāt gribas! Saku, Upeniek, ģēnijs Tu esi! Un tie, un tā, kā bija, kuri un kādā kārtība salikti bija - nodrukāti tika! Un saturīgi bagāta, un skaista mums tā brošūriņa dažu dienu laikā tapa! Šodien Atis beidzis augstas skolas un ir jauks savas ģimenes tēvs! Jā, un pirmais pants bija:




SIBĪRIJĀ ...


 Senais latviešu tīkla fragments, smalks - kā vissmalkākais tīmeklītis. To man kādreiz atdāvināja Kurzemes jūrmalas zvejniekciema māju saimniece.


 Jaunībā ļoti daudz lasīju! Viena no skaistākajām sērijām bija "Ievērojamu cilvēku dzīve" ... un tur bija rakstīt: Meklējiet un jūs atradīsiet! Meklējiet skaisto, neparasto, tikai jums vajadzīgo! Priecājieties par dienu, priecājieties pa vakaru, par sauli, mēnesi, zvaigznēm priecājieties. Tur bija rakstīts - nedalieties, neizplatiet melus, ļaunumu, netīrību! Necīnieties pret ļaunumu, bet vairojiet labo, lai ļaunumam nebūtu vietas! Un nepārstājiet meklēt atbildi - kāpēc Tu, tieši Tu dzīvo šeit un tagad, kāpēc Tava Dzīve ir tāda?... Kāpēc viss laiks ir tāds!...



ReMy saka - sniegs nokusis! Es saku - gaidīdams gaidu to lietaino dienu, kad atkal varēsim tai Kuldīgas spogulī bildēties, ar platu smaidu mūsu sejās!



 DIVAS DZĪVES ... Ja arī neko citu mēs Dialogā nebūtu darījuši, ja nekas cits arī nebūtu iestudēts ... Tad DIVAS DZĪVES ir bijusi visu piecpadsmit, sešpadsmit, astoņpadsmit, deviņpadsmit gadīgo, un mani 30 gadīgā, kuri karu un tā baisās šausmas nav piedzīvojuši - Dvēseles un savas izpratnes lidojuma virsotne. Mēs tikāmies ar autoru, mēs tikāmies ar bijušajiem, visdažādākajās nāves nāves nometnēs ieslodzītajiem ... mēs varējām viņu bijušos "tērpus" aptaustīt ... mēs redzējām, Gunāra Kurpnieka asaras iestudējumu skatoties... Katrai izrādei bija sava, pielāgotā forma ... un līdz galam prātam neaptveramā jauniešu izpratne un atdeve ... Jā, jā un vēlreiz jā - tas bija fenomens! Nekad nebiju domājis, ka tik jaunos Cilvēkos var būt daudz Gara un Dvēseles potenciāls! Varbūt, tas ir arī tas, kas mani visus šos gadus ir piesaistījis darbam ar jauniešiem! Vairs nezinu, kā tas ir tagad ... gribētos ticēt, ka viņi joprojām ir spējīgi radīt ko lielu, negaidītu un būtisku!... /09.02.2021. LivArs/