Jaunībā ļoti daudz lasīju! Viena no skaistākajām sērijām bija "Ievērojamu cilvēku dzīve" ... un tur bija rakstīt: Meklējiet un jūs atradīsiet! Meklējiet skaisto, neparasto, tikai jums vajadzīgo! Priecājieties par dienu, priecājieties pa vakaru, par sauli, mēnesi, zvaigznēm priecājieties. Tur bija rakstīts - nedalieties, neizplatiet melus, ļaunumu, netīrību! Necīnieties pret ļaunumu, bet vairojiet labo, lai ļaunumam nebūtu vietas! Un nepārstājiet meklēt atbildi - kāpēc Tu, tieši Tu dzīvo šeit un tagad, kāpēc Tava Dzīve ir tāda?... Kāpēc viss laiks ir tāds!...



ReMy saka - sniegs nokusis! Es saku - gaidīdams gaidu to lietaino dienu, kad atkal varēsim tai Kuldīgas spogulī bildēties, ar platu smaidu mūsu sejās!



 DIVAS DZĪVES ... Ja arī neko citu mēs Dialogā nebūtu darījuši, ja nekas cits arī nebūtu iestudēts ... Tad DIVAS DZĪVES ir bijusi visu piecpadsmit, sešpadsmit, astoņpadsmit, deviņpadsmit gadīgo, un mani 30 gadīgā, kuri karu un tā baisās šausmas nav piedzīvojuši - Dvēseles un savas izpratnes lidojuma virsotne. Mēs tikāmies ar autoru, mēs tikāmies ar bijušajiem, visdažādākajās nāves nāves nometnēs ieslodzītajiem ... mēs varējām viņu bijušos "tērpus" aptaustīt ... mēs redzējām, Gunāra Kurpnieka asaras iestudējumu skatoties... Katrai izrādei bija sava, pielāgotā forma ... un līdz galam prātam neaptveramā jauniešu izpratne un atdeve ... Jā, jā un vēlreiz jā - tas bija fenomens! Nekad nebiju domājis, ka tik jaunos Cilvēkos var būt daudz Gara un Dvēseles potenciāls! Varbūt, tas ir arī tas, kas mani visus šos gadus ir piesaistījis darbam ar jauniešiem! Vairs nezinu, kā tas ir tagad ... gribētos ticēt, ka viņi joprojām ir spējīgi radīt ko lielu, negaidītu un būtisku!... /09.02.2021. LivArs/


 Jā, cik gan nav dzirdēts, iekrīt balts suns baltā sniegā un - pazūd...! Ha, ha ...

Tāpēc vienu  laist nevar, jātur piesietu, lai baltumā nepazūd ...


Kad sāku vienu no saviem mīlestības darbiem, pirmie Dialoga dalībnieki 1974. gadā, pašrocīgi rakstīja lielu plakātu - mīli teātri sevī, ne sevi teātrī! Tā bija pirmā nodarbība ar visai biklām meitenēm un par sevi maz pārliecinātiem zēniem ... Tas bija ceļojums ceļojums vairāk nekā 20 gadu garumā! Tā bija nemitīga visu dalībnieku - sevis atklāšana! Uzrakstītais vārds un izsacītais vārds, izdziedātais vārds, izdejotais vārds un klusums ... Galavārds un pauze, žests, mīmika, domu kustība, acu skatieni, partnera izsacīta vārda saklausīšana, apdzīvotais un nepasacītais vārds ... Saskarsme ar publiku, ar mūziku, ar prožektora staru, ar aplausiem, ar mēmu klusumu, ar puķīti triecošās rokās, maza bērna smiekli ... Tik daudz un ļoti daudz vairāk sevī spēj ietilpināt amatierteātris! Mēs visi kopā augām, veidojāmies par Cilvēkiem! Mācījāmies turēt augumu, padarīt darbu līdz galam un sajūta - cik žēl, ka jau pēdējais vārds pasacīts ... Konkursi, skates, publikācijas, diplomi, ceļojumi,   visdažādākās satikšanās ... un neliela iedomība un lepnība , un - es jau visu protu ... Viņu bija tik daudz, tik dažādi, tik interesanti - tik grūti bija nepielaist par tuvu un neatgrūst par tālu ... kas gan tos asaru spaiņus un dusmu mākoņus saskaitīt spēj ... Iepriekšējā publikācija bija par pasaules lielāka kuģa būvniecību ... Ticu, ka arī mēs "Dialogā" esam savu vislielāko kuģi uzbūvējuši! Šodien daudzi spriež par komandas darbu ... Lūk, teātris - tas ir grandiozs komandas darbs un visu mākslas žanru sintēze! Ticu, ka arī šodien bez tā mums neiztikt!...


 Kā fascinējošu un dziļi filosofiskām apcerēm pārpilnu teātra izrādi, vakar pa SAT TV 3 stundu garumā vēroju - kā astoņpadsmit mēnešos vācieši rada pasaulē lielāko kruīza kuģi. Patiesībā, prātam grūti aptverama tehnoloģiju, elektronikas, metāla un visa veida materiālu apvienojums ar milzīgu darba disciplīnu, atbildību. Ārkārtīgi patika, ka visu šo laiku, topošā lainera kapteinis piedalījās visos kuģa būves procesos un tas, ka ceļojuma biļetes tika izpirktas uz konkrētu datumu (25. kādu tur mēnesi), pirmajā kuģa būves uzsākšanas dienā. Protams, aizdomājos arī par mūsu valsts un valdības visdažādākajām saskaņotajām, saplānotajām un ne rīcībām! Jā, tas bija izcils baudījums, kā fantastiska izrāde!... Protams, ka Noasu arī atcerējos ...


Kad Omamma dzīvoja pie mums, rītos modināja mani un gatavoja brokastis, bija ļoti agrs ... Runā Rīga! Labrīt, biedri! Pareizs laiks ... seši! Tad noskanēja abas himnas un rīts bija sācies. Džeris jau grozījās laukā un gaidīja, omīte stāvēja uz sliekšņa, pārkrustīja mūs un allaž teica - ej, Līvi, un nebaidies! Kad bija ziema, tumšs, auksts, vai lietus lija ... baidījos. Man bija tikai 7 gadi, kad sākās mans tālais skolas Ceļš. Pieci ar pusi kilometru turp, tikpat - atpakaļ ... 6.,7.,8. klasē 9 Km turp, 9 atpakaļ ... Šodien ar ReMy kādu kilometru, sniegā un putenī nogājām ... atcerējos un ... ak, Dievs, kā es to spēju? ... Kā mēs visi to spējām? Mums visiem bija kāds savs, mūsu ciešanu, izturības ceļš ... Iet, iet un neapstāties! Sniegā, salā, asā vēja, klajumā apstāsies, apsēdīsies, atpūtīsies ... un Tavs Ceļš būs beidzies ... tevi kāds velti gaidīs ... Es atceros, ka vienmēr uzstādīju mērķi: aiziet līdz tam kokam, līdz tam kalnam, līdz tām, tālumā esošajām Mājām ... Kurās tevi gaida atgriežamies ...


Mēs neviens pat nenojaušam, ko uzzināsim šodien, ko piedzīvosim rīt ... Šodien, pirms gada - Aizies mans mīļais Lee de Gaars ... Rīt, 17.12.2020. jau gads - ko esam pavadījuši kopā ar ReMy. Tūlīt Ziemassvētki, Jaunais gads. Neziņas un nedrošības sajūtas ... Amerika, Eiropa, Ķīna, Latvija un katra Cilvēka Dzīves Laiks ... Kurš sākumā, kurš izskaņā ... Kurš tic, cer un paļaujas Gaismas uzvarai pār tumsu, kurš tic un paļaujas tikai sev, un saviem spēkiem ... Vai kāds vēl atceras un piesauc Dievu? ...
Ps. Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. /Bībele, I Mozus 1:27/ 

Skatīt mazāk


Visticamāk, ka tā bija mana pēdējā tikšanās dzimtajā Kuldīgā ...


 Vārds “svētība” atgādina, ka par spīti visam bezjēdzīgajam un sliktajam mūsos un ap mums, dzīvē nemitīgi ir klātesoša jēga un labais. Svētība ir milzīgs neapstādināms spēks. Tas iedvesmo darīt labu, ar taisnu muguru izdzīvot savas dzīves aicinājumu. Svētība ir spēks, kas spēj pārvērst visu – bailes paļāvībā, naidu mīlestībā, šaubas pārliecībā, skaudību pateicībā. Svētība ir spēks, kas iedvesmo patiesi runāt, mīloši darboties un drosmīgi dzīvot.

/Juris Rubenis/



 VARAS MĒRĶIS - VARA  /Orvels/


 Jā ... Tas jau ir rudens ... Oktobra pēdējā svētdiena.

 Rudenīgām noskaņām un melanholijai...