Turpināties tā vairs nevar... Par vai Pret, vai balta lapa... Nav svarīgi kādā krāsā acis, mati, āda.. nav svarīgi mēle rozā, latviešu vai krievu.
pasaules gals ne fizisks, bet garīgs...nāk, un strauji nāk. dzirdu to soļojam pār tiltiem un peldam pār jūrām.
Vispirms mums sevi jāpieņem kā cilvēku sugas pilsoņiem. Divām kājām stāvošiem, gaisu elpojošiem un dzīvi baudošiem. Baudīt nevis badoties esam dzimuši.
Pasaulē radāmies vietā kuru paši izvēlējāmies jau iepriekš. Lai iedzīvotos, nevis citus izdzīvotu. Kopā un bez stereotipiem, nevis:"ja slāvs, tad maita, bet ja balts tad aita"
Pārāk krasi melbaltas ir rītdienas izvēles. pārāk dziļi kara psiholoģijā jau dzīvojam - ja ne pret tiem, tad pret mums. Muļķības. Šie tikai simptomi. simptomi, kuri jādakterē ar aspirīnu, ne giljotīnu. /J.Vītols/
Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, Lai tie meklētu Dievu, vai tie viņu varētu nojaust un atrast, jebšu viņš nav tālu nevienam no mums.
Biju, parakstījos ... ievilku krustiņu - pret ... un iznācis sastapu savus tautiešus, kuri arī bijA atnākuši: ĶIPA, pret krievu valodu nobalsot ... a pēc tam VOT uz - TUSONU! DAVAI! ...
Piekrītu, Tev, Livar, ka problēma ir mūsos pašos. Elektroniskajā vidē viss - pēkšņais fanātisms, žults, sagrozītās, nepamatotās vēstures atsauces, kas diemžēl sāpina visvairāk, - rosina domāt, ka mīļā tauta labprāt pašapmānās. Ceru, ka šis miljonu vērtais pasākums jeb "tusons" vismaz liks novērtēt dzimto valodu kā stabilas,unikālas,pašcienošas, tautas pamatu.
Man vienmēr ir prieks, ka ir cilvēki, kuriem nav vienalga. Šodien ir īpašs pacilājums par tiem tautiešiem, kuri gan Latvijā, gan ārvalstīs gāja un aizstāvēja savu valodu. Žēl ir par to, ka no rītdienas ar aizdomām skatīšos uz ikvienu krievu pat arī tad, ja viņš būs balsojis "pret".
...Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu! Kas ir tavs un mans tuvākais? Ko mīlam mēs? Sevi? Kādu sevi? Kāda ir mūsu attieksme pret tiem, kas nāca un cēlās ... par Latviju, par mājām, par dziesmām, par mežiem un ārēm ... nāca - cēlās ... un arī ... daudzi krita ... Daudzas lietas pasaulē sākas tik ar vienu jautājumu ... Ko TU - par to domā, saki? Sākas ar - attieksmi! Ar rīcību! Stādot mežu, pasakot labu vārdu. Nereti, tikai - ar labvēlīgu acu skatienu. Mums ir jādzīvo ar laimes sajūtu sirdī. Ar novērtējuma sajūtu: ka varam redzēt šo pasauli, ka varam to sajust, ka mums ir savas mājas, ka mums ir draugi ... ka vēl elpojam un varam rosīties ... Ka - ar savu klātbūtni radām šo pasauli labāku, skaistāku, ērtāku ...
10 comments:
Turpināties tā vairs nevar... Par vai Pret, vai balta lapa...
Nav svarīgi kādā krāsā acis, mati, āda.. nav svarīgi mēle rozā, latviešu vai krievu.
pasaules gals ne fizisks, bet garīgs...nāk, un strauji nāk.
dzirdu to soļojam pār tiltiem un peldam pār jūrām.
Vispirms mums sevi jāpieņem kā cilvēku sugas pilsoņiem.
Divām kājām stāvošiem, gaisu elpojošiem un dzīvi baudošiem.
Baudīt nevis badoties esam dzimuši.
Pasaulē radāmies vietā kuru paši izvēlējāmies jau iepriekš.
Lai iedzīvotos, nevis citus izdzīvotu.
Kopā un bez stereotipiem, nevis:"ja slāvs, tad maita, bet ja balts tad aita"
Pārāk krasi melbaltas ir rītdienas izvēles.
pārāk dziļi kara psiholoģijā jau dzīvojam - ja ne pret tiem, tad pret mums.
Muļķības.
Šie tikai simptomi. simptomi, kuri jādakterē ar aspirīnu, ne giljotīnu.
/J.Vītols/
Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,
Lai tie meklētu Dievu, vai tie viņu varētu nojaust un atrast, jebšu viņš nav tālu nevienam no mums.
Bībele, Apustuļu darbi 17. – 26.
viegli nāk, kas agrāk likās grūti.. taču reizēm atbildes kā nav tā nav.
atceries: ticība + darbs
.. kad man ļoti sāp, raudu latviski..
Tu
Putns liepas zarā vai
Taurenītis ziedā.
Tu
Bizbizmārīte vai
Kurmis alā.
Tu cilvēks kāds vai
Vēja šalka.
Tu
Mēness stars vai klusa
Nopūta –
Mēs
Visi esam iemīcīti
Debessabrā. /Livars/
Biju, parakstījos ... ievilku krustiņu - pret ... un iznācis sastapu savus tautiešus, kuri arī bijA atnākuši: ĶIPA, pret krievu valodu nobalsot ... a pēc tam VOT uz - TUSONU! DAVAI! ...
Piekrītu, Tev, Livar, ka problēma ir mūsos pašos. Elektroniskajā vidē viss - pēkšņais fanātisms, žults, sagrozītās, nepamatotās vēstures atsauces, kas diemžēl sāpina visvairāk, - rosina domāt, ka mīļā tauta labprāt pašapmānās.
Ceru, ka šis miljonu vērtais pasākums jeb "tusons" vismaz liks novērtēt dzimto valodu kā stabilas,unikālas,pašcienošas, tautas pamatu.
Man vienmēr ir prieks, ka ir cilvēki, kuriem nav vienalga. Šodien ir īpašs pacilājums par tiem tautiešiem, kuri gan Latvijā, gan ārvalstīs gāja un aizstāvēja savu valodu. Žēl ir par to, ka no rītdienas ar aizdomām skatīšos uz ikvienu krievu pat arī tad, ja viņš būs balsojis "pret".
...Mīli savu tuvāko, kā sevi pašu! Kas ir tavs un mans tuvākais? Ko mīlam mēs? Sevi? Kādu sevi? Kāda ir mūsu attieksme pret tiem, kas nāca un cēlās ... par Latviju, par mājām, par dziesmām, par mežiem un ārēm ... nāca - cēlās ... un arī ... daudzi krita ...
Daudzas lietas pasaulē sākas tik ar vienu jautājumu ... Ko TU - par to domā, saki? Sākas ar - attieksmi! Ar rīcību! Stādot mežu, pasakot labu vārdu. Nereti, tikai - ar labvēlīgu acu skatienu. Mums ir jādzīvo ar laimes sajūtu sirdī. Ar novērtējuma sajūtu: ka varam redzēt šo pasauli, ka varam to sajust, ka mums ir savas mājas, ka mums ir draugi ... ka vēl elpojam un varam rosīties ... Ka - ar savu klātbūtni radām šo pasauli labāku, skaistāku, ērtāku ...
Ierakstīt komentāru