Ceļš paliek ceļš,
Dažādība tikai gājējos.
/Reinis Kaudzīte/
Ļaunums līdzīgs ezim,
kas
ieiedams saglauž visas savas adatas un ieiet tik gludi un glumi,
ka ne mana ne
manīt; bet, iegājis, viņš saceļ visas adatas.
Ja nu gribi dabūt atkal laukā,
tad adatas saduras stenderēs,
sienās tā, ka bez posta nedabū vis vairs laukā,
un
dažreiz ir ar visu to nav dabūjams laukā vairs nepavisam.
/Reinis Kaudzīte/
Kad cilvēki goda vietās ieceļ necienīgus,
tad Dievs
soda cilvēkus vispirms ar to,
ka pašiem tiem ieceltiem atņem, kas tiem vēl
bijis cienīgs un prātīgs,
un tai vietā iedod lepnību un iedomību.
Un tas viss tā top darīts uz iecēlēju,
bet nevis uz
ieceltā rēķina.
/Reinis Kaudzīte/
Leģionāru brāļu kapi Lestenē
Ja tu gaidi par savu darbu spriedumu no citiem,
Tad neesi tai darbā vēl pilnīgs, bet tik māceklis.
/Reinis Kaudzīte/
Starus gan var lauzt, bet ne locīt.
/Reinis Kaudzīte/
Pasaule ir pasaule,
Kurā sildās arī čūskas.
/Reinis Kaudzīte/
Kaives ozols -
lielākais visā Austrumeiropā
Labi paēst, labi apģērbties – kurš labprāt tā negrib?
Bet arīdzan labi strādāt – vai visi to labprāt grib?
/Reinis Kaudzīte/
Graudam būs gan nākt
apcirknī, bet nevis tur palikt,
Zinībai būs gan nākt galvā,
bet nevis tur palikt.
/Reinis Kaudzīte/
Uzraksts latviešu vasara nometnē
"Garezers" ASV
Kur nu cilvēkam būs diezgan!
Lai skatās un griežas, kur grib, –
Visur tik pus pasaules vien stāv viņam priekšā.
/Reinis Kaudzīte/
No zemes šīs mēs izauguši esam,
Par zemi šo mums galvas jānoliek ... /L. Breikšs/
Dobeles atbrīvošanas piemineklis -
veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās
kritušajiem.
Tēlnieks - K. Zemdega
3 komentāri:
Kādā interneta vietnē šorīt lasīju: Hei, latvieši - mēs uzvarējām! nekas nav mainījies - dzīvojam tālāk! ...
Tad slikti ... ja nekas nav mainījies un nekas nemainīsies ... tad - cik ilgi?: Dzīvojam tālāk ... Ja nekas nav mainījies - tad pazaudēsim visu ... savu valodu, savu kultūru, Savu Valsti ... Ir jāmainās! Jāmainās mūsu attieksmei - it visā! Valodā, attiecībās, attieksmēs, valsts apsaimniekošanā un pārvaldījumā! Ne ar varu, bet ar savu - Garu! Pastāvēs: Kas pārmainīsies!
Par ezīti lasot un visa kopsakarā iedomājos šo Māras Zālītes dzejoli:
"Balāde par parādīto godu
Ir bezgodis ieradies mūsu godos.
Viņš lielāko karoti ņem un bļodu
Un ēd un ēd, līdz apēsts ir viss,
Bet paliek arvienu vēl izbadis.
Viņš lielāko kausu paņem un dzer,
Ar kāju uz pasauli durvis ver,
Bet nepietiek viņam ar kausu un bļodu,
Viņš prasa, lai tu viņam parādi godu [..]".
Paldies!
Ja jau ļaudis pret visu attiektos ar mīlestību un izpratni ... tad jau būtu labi ... Bet tirgots tiek viss - tikums, manta, vara ... tiek izpārdota un izlaupīta arī Dzimtene ...
Ozols auga pašā kalna
Galā…
Es uzkāpu ozola
Galotnē un ar skatienu tālumā meklēju vēl kādu
Ozolu. Arī
Upes un ezera tālumā nebija. Un es vaicāju
Ozolam: – Kā tu to spēj?
Un viņš man atbildēja: –
Es mīlu šo vietu. /Livars/
Ierakstīt komentāru