Skaidrītes un Jāzepa dārzs

Atmiņas par vakardienu ar ieskatu rītdienā ...

tādas domas - ne par puķēm stāsts, bet ...

attieksmi!

To domāju viesojoties

sava krustdēla ģimenē un pie

viņa vecākiem - Skaidrītes un Jāzepa

Tas bija skaistuma un mīlestības baudījums -

pabūt viņu rūpīgi koptajā dārzā ...

Attieksmes un skaistuma poligons arī mazbērniem, jo visi lielie jau

no agras bērnības varējuši izbaudīt, kā smaržo puķe un tomāts, pašu 

kopts un gaidīts ...

Stādīšana, ravēšana, laistīšana, sargāšana un visāda citāda kopšana ...

Saules atnākšana un norietēšana ... odi, kurmji, gliemeži un sliekas ...

un visvisādi putni debesīs ...

Laiks, kad saules par daudz ... un laiks -

kad lietus mākoņu par daudz ...

Un puķes, puķes - puķītes ...

Cita par citu krāšņāka, cita par citu cēlāka un

smaržīgāka ...

un visas vienā dārziņā - turpat līdzās ...

Nebiju paņēmis līdzi fotoaparātu ...

bet, kāds doktorants /D. R/ mani reizi pa reizei ir centies pārliecināt, ka

ar telefonu arī sanākot labas bildes ...

Tā nu tagad praktizēju un priecājos, ka tas verķis ir vienmēr līdzi ...

Tad nu ar tālrunātāja bildēm cenšos iepriecināt arī - jūs ...

un tā jau bija pavēla novakare ...

Ar visu šo gribēju pasacīt, ka dārziņš viņiem visiem ir atpūtas un

garīgā baudījuma vieta, lielas un draudzīgas ģimenes zaļa satikšanās

vieta ... ar piebildi, ka visi - dienu dienā dodas uz darbiņu un mazākie uz

dažādām skoliņām, kur nu kurais ...

visiem ir savas svarīgās dienas rūpes un gaitas ...

Bet dārzs - tā ir Dvēseles nepieciešamība ...

Man bija prieks tur atkal būt, visu to baudīt un arī savā

Dvēselē ko paturēt ...

Es zinu - jums ir prieks par savu dārzu ...

Man jau arī!

Un nobeigumā ...

 mana pravietiskā doma -

Tā ir iespēja!

/05.09.2011./