Savādi, vēl nav saule uzausi, bet - jau ir jauna diena

/svētdiena, 4. septembris 2011. gadā/

Vakardiena - ar rozes ziedu... /tik skaistu/  no Intas V.  mājas sienmales

iesniegusies šodienā ...

savādi, agrāk Mārupē un arī visā Latvijā ...

ne katram bija telefons drāts galā ...

Tagad katram ir fotoaparāts un videokamera ar radio, arī 

diktofonu - no kura var pat piezvanīt! 

Vispār - tā zvanīšanas funkcija tāda - sekundāra ...

Re, un puķei - tik ziedēšana prātā ...

Tās nav atmiņas par puķi - viņa zied arī šodien -

salnas vēl nav atnākušas ...

Lai viņas zied!

 Vai tev šodien būs kāds brīvs mirklis paskatīties uz

puķi?

Un viņām - kā ar cilvēku parunāties!

Varbūt puķe arī grib - lai viņu uzslavē un biežāk apmīļo, un

paldies pasaka ...

cilvēki jau gan to grib ...

Sajūsmas pilna - ar mazu saulīti viducī!

Puķe - kā cilvēks!

Cilvēks - kā puķe!

Nezinu - varbūt viņš ir apvainojies, nezinu ...

Bet tagad viņa oranžā dzīves ziņa ir manā brīvo dienu

namiņā ...

jo Mārupes zirgam tur vairs nav brīvas vietas ...

Vai tad viņam jāēd nemaz nav? ...

Hm - ābolus aizmirsu ...

Bet man vēl mājās ir bumbieri ar visām bumbieru, ābolu, tomātu

un citām mazajām mušiņām ...

Dzīvība laikam rodas no - āboliem un bumbieriem ...

Smarža arī ... un vēl tā rodas no 

tā, ko šodien cepšu - ar bumbieriem ...

Lai smaržu, saules izjūtu un tīkamu garšu pilna

jūsu, mūsu svētdiena!

/Livars/

4:10