Pēc koncerta Krists mūs aizved uz Mičigānas ezera piekrasti – skats elpu aizraujošs – debesskrāpju galotnes izzudušas zemu peldošajos mākoņos... augsti viļņi... dūmaka un putojoša lielā ezera smaržas...
Visi bildējamies un baidāmies, ka mūs neaiznes pa gaisu gaisiem…
Vēlāk uzbraucam nu jau Amerikas augstākajā debesskrāpī... Esam kā baltā piena pasaulē – nav ne Čikāgas, ne pašas Amerikas... Apsēžos uz tepiķotās grīdas un izdzīvoju mazo piena mirkli debesīs...