Māja ir jauna, vēl nepabeigta un liela, augstu kalnos...
Pilsēta kā uz delnas... Mūs sagaida Donāts – vakariņas būšot, kad ieradīsies Silvija. Tagad – mājas tradicionālais kokteilis ar milzīgu tekilas devu…
Ko vēl par visu to… Kokteilis nav labs… tas ir vienkārši un satriecoši lielisks… Mēle metas, to visu baudot, un droši vien arī vēlāk – atceroties… Pēc kādas stundas ierodas Silvijas kundze – un arī ir satriecoši lieliska. Sēžam visi aiz bāra letes, katra kompānija savā pusē un baudām šos skaistos dzīves mirkļus Denveras kalnos, istabā, kur reiz bijis baseins, un tai baseinā reiz ir plunčājies īsts kalnu lācis…
Ieraugot cilvēkus, pats sabijies par savu visatļautību un ieskrējis mežā. Ticu, ka tā te reiz ir bijis… Jāiet gulēt… visa kā jau daudz par daudz...