03.05
Agri, agri ar tumsiņu atkal ceļā… Jānobrauc otras 700 jūdzes…
Grozos savā, lai arī apsildāmajā, vibrosēdeklī, tik un tā pavēsi, bet dienā būs atkal karsts… Toties – kas par saullēktu! Bija vērts tik agri izbraukt un maz gulēt! Tik un tā gribas būt sentimentālam un arī niķīgam…
Pa ceļam skaisti kalni, klintis ar un bez sniega… Šur un tur kā pērļu virtenes pakalnēs ganās aitas un varbūt kazas. Kā viņas tur noturas? Laikam vienā pusē kājas īsākas… Plakankalnēs mūsu versija atkrīt, neviena šķība lopiņa nemanām… Vietām plašumi ir tik neaptverami un bezapvāršņa, nekas no Zemgales līdzenumiem. Ko lai dara?
Braucam tik tālāk…
Kad nonākam Denverā, priecājamies par šo skaisto divu dienu ilgo pārbraucienu.
Mums netrūka ne nieka.
Mācītāja Mārtiņa Rubeņa mājā esam mīļi un gaidīti ciemiņi. Bet mūsu dzīves vieta būs vēl skaistākā vietā par pilsētu – kalnos. Ar divām mašīnām braucam pie Silvijas un Donāta, kur dzīvojot arī lāči.
Stirnas un citus zvērus jau piedzīvojām, satikšanos ar lāci – tikai gaidām...
