Debess augstā!... Kad ierodamies Denveras draudzes saiešanas namā, mācītājs rāda uz izcili ērtas pults pusi un vaicā, vai tā būšot gana laba.
Tā esot arī dāvana man no draudzes! Esmu sajūsmā, pat nenojautu, ka tāda man varētu būt kur pieejama. Telpa ir labi iekārtota, neliela, bet mājīga. Vēl viens pārsteigums – fonogrammas vietā būs amerikāņu pianists. Esot ļoti labs mūziķis un labs cilvēks, tikai latviski nesaprotot ne vārda… Mūs iepazīstina. Izstāstu lietas būtību, un viņš saka, ka viss būšot labi… viņš jutīšot pēc manas balss intonācijas, ko spēlēt, bet – kad, lai tikai paskatoties uz viņa pusi. Tā arī daru, un mūsu koncertu cilvēki noklausās, liekas, ar aizturētu elpu. Jūtos pacilāts un pianistam saku lielu paldies, līdz zemei klanīdamies.
Vakariņās pie Dona un Silvijas lielisks lasis un vēl kaut kāda organisma vai tikai orgāna sacepums, protams, tradicionālais kokteilis…
ar turpinājumiem… labam miegam…