P A R   L A T V I J U

ZIEMASSVĒTKU KAUJU

VIETAS

Pirmā pasaules kara laikā no 1917.g. 5. janvāra līdz

11. janvārim (pēc jaunā stila kalendāra) Tīreļa purvā

Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem spējīgu

karotāju slavu ...

Bet arī milzīgus zaudējumus, krita aptuveni 9000 kareivju ...

Strēlnieki viens otram cieši blakus,
Saujā šautenes līdz kaulam spiežas,
Lūpas sprēgā, kājas tirpst no stingmes,
Miesa karst, kūp vāri drēbes, elpas
Milst kā padebess starp kokiem sāļgans ...
/Aleksandrs Čaks/

Pēc gad gads. Bet tukšums sirdī savāds.
Nez vai tā mīla, pagurums vai lāsts?
Jeb nojauta, ka nav nekā vairs sava.
Bet elpā smok vēl kaut kas neatvāzts?

Es labi jūtu - kaut kur dvesmo rozes,
Bet man no loga pelēks aukstums velk.
Man stīvie pirksti papirosu groza,
Un zobiem dūmi brūnas zeķes velk.
...

Bet es ar jums. Kur dzīve tur ir baigums
Un kaislas alkas no tā brīviem būt.
Es jūsu tvanā redzu tik daudz maiga,
Kas pasaulei reiz līdzēs citai būt.

Mēs iesim zāli bruģa oļos saudzēt,
Ar sauli pildīt ielu rensteles.
Pirms slava nāks, būs jākrīt mums vēl daudziem.
Bet tikai nāve jaunu dzīvi nes. /Aleksandrs Čaks/

citas publikācijas sadaļā

PAR LATVIJU