PSRS / LPSR

Mašinista mechaniskais palīgs

Nakts.

Joņo vilciens.

Mašinists uzmanīgi vēro ceļu.

Priekšā gaismas signali, pārbrauktuves, titi.

Katrā ceļa gabalā jāietur zināms ātrums,

jābūt gatavam vilcienu apturēt, ja parādīsies attiecīgs signals.

Bet mašinists var kļūdīties, lietū, sniegputenī vai miglā nepamanīt signalus ...

Kas tad notiks? ...

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ielūkosimies lokomotives vadītāja kabīnē.

Tās labajā stūrī atrodas neliela garena kārbiņa ar dažādas krāsas „acīm”.

Vilciens tuvojas kārtējam gaismas signalam. Deg zaļā spuldze – ceļš brīvs.

Arī kārbiņas sānos iedegas zaļa „acs”.

Vilciens turpina ceļu ar pilnu ātrumu.

Bet nākošais signals ir dzeltens. Šoreiz iedegas dzaeltenā „acs”, kas nozīmē: vilciena ātrums jāsamazina. Brīvs tikai viens autoblokades  posms.

Nākamajā kontroles punktā deg sarkanā spuldze. Tāda pat „acs” iedegas kārbiņas sānos. Vilciens jāaptur.

Bet vilciens turpina joņot ...

Mašinists nav redzējis gaismas signalu, nav pamanījis arī biedinošo sarkano „aci” ...

No kārbiņas atskan spalgs svilpiens. Tas mašinistu uzmodinātu, pat ja viņš būtu gulējis.

Bet vilciens tomēr neapstājas.

Varbūt mašinists pēkšņi saslimis un nevar pavilkt kloķi ...

Tad ... iedarbojas visa bremžu sistema, un vilciens apstājas.

Bremzes iedrbinājis kārbiņā iemontētais automāts.

Šī nelielā ierīce ir vilciena vadītāja mechaniskais palīgs.

Gaismas signali ceļa malā ar vadiem pievienoti dzelzceļa sliedēm.

Katras krāsas spuldze ieslēdz zināmas jaudas strāvu. To saņem īpaša ierīce, kas iedarbina attiecīgo „aci”.
Ja sarkanās krāsas impulss turpinās ilgāk par noteiktu laiku, atskan signals, ja vilciens tomēr traucas tālāk, strāva ieslēdz automātisko bremzēšanas sistemu. Tādā kārtā uz ceļiem, kur iekārtota autoblokade un lokomotives apgādātas ar attiecīgo aparatūru, kustība daudz drošāka.

Cilvēkam nāk palīgā „gudra” ierīce, kas briesmu brīdī pati spēj apturēt lokomotivi.

„ZVAIGZNE” 1955. gads.

Citas publikācijas sadaļā

PSRS/LPSR