Pilsēta lieliem un maziem ...
Prieks pilsētā - par lieliem un maziem ...
Zaķis nometās uz ceļiem, ar garajām ausīm aizklāja asaru pilnās acis un žēlā balsī lūdza:
Kungs, apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku!
Es nekad vairs nenākšu Tavā dārzā!...
Kad zaķis atvēra savas saraudātās acis,
viņš savā tuvumā ieraudzīja tik maigu un tik smuidru,
jaunu un tik zaļu ābelīti...
Un dārznieka ar nekur vairs nemanīja...
Ps.
Kādu žēlastību var izlūgties zaķis no dārznieka,
ja tas visu ziemu grauzis tā ābelītes?!
Ja nu vienīgi smalkāka maluma sāli... /Livars/
Kungs, apžēlojies par mani, nabaga grēcinieku!
Es nekad vairs nenākšu Tavā dārzā!...
Kad zaķis atvēra savas saraudātās acis,
viņš savā tuvumā ieraudzīja tik maigu un tik smuidru,
jaunu un tik zaļu ābelīti...
Un dārznieka ar nekur vairs nemanīja...
Ps.
Kādu žēlastību var izlūgties zaķis no dārznieka,
ja tas visu ziemu grauzis tā ābelītes?!
Ja nu vienīgi smalkāka maluma sāli... /Livars/
8 komentāri:
Žēl zaķīša.., varbūt,nevajag ar sāli, varētu ar bērza žagariņu..
Paldies! Pateikšu dārzniekam, ka ar sāli nevajag ... tā jau ir, ko lai viņš citu grauž ... noteikti pasacīšu ...
Ne tikai zaķis grauž. Akmentiņš kurpē grauž, smiltiņa acī. Teiktais un nepateiktais grauž. Veiktais un nepaveiktais. Bet visvarenākais grauzējs ir (ja ir) sirdsapziņa..
Paldies! Kas tad nu? ... Tad jau kādu šokolādi labāk pagrauzt ... kādu riekstiņu, /aiziet uz Riekstkodi/,
ar kādu, kādu skaistu, siltu sarunu, pārrunu uztamborēt ...!
Šokolāde kļuvusi dārga, riekstiņi nav pa zobiem, Riekstkodis atsauc skumjas..., bet silta saruna- tas ir tas, ko tik ļoti gribētos uztamborēt.
Paldies! Tad ir jārīkojas šādi: Vajadzīga vismaz sudraba mēle /mēlīte/ tāda - ar āķīti galā ... vajag daudz zelta vārdus /vārdiņus/ tādus - kā zelta dzīparus garus, stiprus un siltus ...
.. tiklīdz brīnumsveču dzirkstis savērpšu, spožumspožus vārdus mezglošu..
Paldies! Te ir laukumiņš, kur to deķīti izplāt! ,,,
Ierakstīt komentāru