Nadīna Millere: Es vēlos būt atbalsts un stabilitāte

Vislabāk man patīk kolekcionēt izjūtas, atmiņas, emocijas un visu to,

kas raksturo dzīvespriecīgu cilvēku un cilvēku, kam ir svarīgas vērtības nevis mantas. Tāpēc – labāk krāju sevī izjūtas.

Ikreiz, kad ieskatos fotogrāfijās –

skaidri zinu, kā toreiz jutos

(laimīga, pārsteigta, iedvesmota, pirmo reizi mūža nobaudījusi … piemēram:  gliemežus, dažreiz atceros smaržas...)

Mantas cilvēka dzīvē ir ieņēmušas pārāk nozīmīgu vietu vērtību skalā …

Mēs esam tik ļoti ar tām satuvinājušies, ka bez tām nemākam un nevaram vairs izdzīvot ...

Šoreiz teikšu, ka tas ir cilvēcīgi, ja runā par lietām –

bez kurām noteikti var izdzīvot …

Tie ir mani bruņurupuči, kurus esmu atvedusi no saviem ceļojumiem.

Kāpēc bruņurupuči? Tāpēc, ka man viņi iepatikās un liekas tuvāki manam raksturam.  Un katru reizi no ceļojumiem gribas ko atvest un, lai tā nebūtu manta –

ko izmest pēc laika miskastē, pamazām veidoju šo kolekciju …

Bruņurupucis simbolizē atbalstu, stabilitāti, veiksmi un ilgmūžību.

Man reiz bija bruņurupucis, bet viņš pazuda, pareizi sakot, kad ar meitu devāmies atpūtas braucienā … bijušais vīrs nenoganīja ...

Ļoti pārdzīvojām, bija īsts ģimenes loceklis ...

Par spīti tam, ka rupucīši tiek uzskatīti par lēniem radījumiem, tie tādi nebūt nav. Patiesībā ir pavisam citādāk –

tie ir diezgan ātri un vajadzības gadījumā var pazust no acīm tik pēkšņi,

ka neuzmanīgāks vērotājs to pat nepamanīs.

Bruņurupuči patiesībā ir ļoti tīrīgi un stepes smiltīs paši sevi rūpīgi apkopj.

Tiem nav spalvu, tie nerada lieku nekārtību – ne saplēš tapetes, ne saskrāpē dīvānus. 

Bruņurupuču dzīves vietas ir ļoti atšķirīgas – karsti tuksneši, tropiskie meži, kalnu nogāzes, ezeri, upes un purvi, kultivētās zemes, jūras piekraste un okeāna plašumi. Visiem bruņurupučiem ir ārkārtīga dzīvotspēja, gan ievainojumu, gan arī bada gadījumā. Tā, piemēram, ir zināmi gadījumi, kad šie dzīvnieki gadiem ilgi dzīvojuši bez kādas barības. Vairākums bruņurupuču nelabvēlīgā gadalaikā dodas guļā. Vairojas, dējot olas, kurām parasti ir cieta kaļķu čaula, retāk –

Pergamentam līdzīgs apvalks. Dažas sugas dzīvo līdz 100 un vairāk gadiem.

Tāpat kā bruņurupuči ir ļoti dažādi, tāpat arī mana kolekcija –

ar laiku taps vēl interesantāka. Šobrīd manā krājumā ir ap 20 bruņrupučiem,

kurus pati esmu izvēlējusies un vedusi no dažādām pasaules valstīm.

Ļoti īpašs man ir balts bruņurupucis, ko vedu no Grieķijas Santorini salas,

tas nav kā visi un atgādina – smalku mežģīņu mākslas darbu.

Tāpat īpašs ir oranžais bruņrupucītis, kas zem lakas klāts ar dabīgām perlamutra gliemežvāku lauskām – tas ir no Maldīvām, kur nosvinēju savu 33. dzimšanas dienu. Ļoti skaists ir Gaudi stilā veidotais  mozaīkas bruņurupucis no Barselonas.

Mīļi ir no māla veidotais un dzintarā darinātais – abi no Latvijas.

Tāpat apbrīnas vērts bruņurupucis, kas vests no Šrilankas un ir rūpīgi izgrebts no koka, ar caurumiņiem bruņās, caur kuriem skatoties var ieraudzīt vēl kādu mazo bruņrupucēnu ...  

Lūk tā! Tā ir interesantāk dzīvot!

Es arī gribu ilgi dzīvot, kā bruņurupucis,

lai varētu paspēt realizēt savus iecerētos plānus un darbiņus.

Gribu būt arī veiksmīga, lai visu to sasniegtu.

Es vēlos būt atbalsts un stabilitāte saviem  tuvajiem cilvēkiem,

cilvēkiem, kas man tic un –

kuriem esmu vajadzīga.