LIELIE KAPI RĪGĀ






Nevaru tādām domām pieskaņoties, 
ka ar nāvi viss izbeidzas. 
Ne mana ticība, ne tās mūžīgās pārmaiņas, 
kādas novērojam dabā, nav saskaņojamas ar to ieskatu, 
ka pēc nāves visi dzīvības veidi iznīktu.
(Guljelmo Markoni (1874. – 1937.), 
pasaules slavens itāļu zinātnieks, 
pirmā bezdrāts telegrāfa uzbūvētājs, 
Nobela prēmijas laureāts, Pāvesta Akadēmijas loceklis.)




















Es atkal
esmu uz skatuves.
Un cauri šņorbēniņiem
var redzēt
Piena Ceļu.

Tur mani mīļie
pie galda
pienu dzer.
/Livars/






Diena jau nekad
Nebeidzas – tāpat kā
Dzīve!
Viss pārmainās –
Saule,
Zeme,
Cilvēks!
Viss pastāv – lai
Pārmainītos!  
/Livars/



2 komentāri:

Anonīms teica...

Šī baltā akmens grāmata, kapeņu pamatīgums, krustu taisnās līnijas, saules un ēnu raksti, tas viss liek domāt, ka dzīvībai patiešām nekad nevar būt beigas.
Skat`,te vienā bildē redzu - dzelzī kaltās papardes savas rūsganās sēklas bērušas zemē un nu jau aug.. dzīvas papardītes..

Livars teica...

Paldies!
Dzīve ir ceļojums ...
Un akmenī kaltās zīmes ... par piedzīvoto, redzēto, izjusto, cerēto un nepiepildīto ...
Nāk atkal jauni sapņotāji ...