Jānis Vītols – Es cenšos iekarot pasauli un uzveikt sevi

Livars – Kas TU esi?

Jānis Vītols – Vārdā Jānis, saukts Es tieku. Arī uzvārds latvisks – Vītols. Un sirds Man latviska, bet viss cits – multikulturāls. Pilsētas puika no rajona, citi teiktu, ka huļigāns ar manierēm, kurš spēlē ar naža asmens klavierēm. Es teiktu, ka drīzāk dzīvs nemiera gars, kurš meklē savu vietu plašajā pasaulē. Jā, esmu piedzīvojumu meklētājs. Revolucionārs.

Livars – Kāds TU esi?

Jānis Vītols – Ja pagājušo reizi teicu, ka Tu - Livar esi Lidotājs, bet Es - Sapņotājs, tad īsti nekas nav mainījies, vēl joprojām esmu Tev konjak-mucu parādā. Un Lauskis, kurš ar aukstumu piezadzies un neļauj naktīs gulēt, nācis klāt. Ticu savam „līdzsvara” likumam, piemēram, izdarot ko labu viss labais nāk atpakaļ uzreiz ar prieku un pozitīvām emocijām, taču izdarot, ko kaitīgu, zinu, ka belziens būs, bet nezinu kad, šķiet tas ir lielākais sods - baidīties un uzmanīties un izvairīties.

   Cilvēka bagātību mēra ne jau tajā cik viņam ir, bet tajā cik maz viņam vajag, lai būtu laimīgs. Es varu teikt, ka esmu laimīgs, jo maz man ir mantas, bet jūtos es labi. Baudīt dzīvi var dažādi. Lai vakars būtu izdevies, ar vīna glāzi un vienu stāstu labu Man pietiek. Taču ieslīgt rutīnā vēlmes nav, tādēļ prieciņi jau ir prieciņi, ka tie ir dažādi un reti.    

   Pasaules ļaudis atšķiras. Reiz, kad britu Kolonija devās apgūt Ziemeļameriku, viņi tagadējās Vankūveras (Kanādā) apriņķī sastapa, kādu cilti, kura cītīgi vāca daždažādas mantas gada garumā. Kad šis viens gads apritēja – Cilts rīkoja svētkus, kuru laikā visa savāktā manta tika sadedzināta lielā un kopīgi kurinātā ugunskurā. Briti, protams, šos svētkus aizliedza, tik tādēļ, ka nespēja izprast šo cilti. Cilvēki diemžēl baidās no tā ko neizprot. Arī Es.

   Par laimi pasaules biznesa vide mainās, arvien vairāk tā kļūst sociāla un patiesi dod vairāk devuma sabiedrībai un kas dod, tas saņem arī pretī. Arī es esmu dažāds, bet vēl savas cīņas jāizcīna, savas trejdeviņas zemes jāaplūko un savas trejdeviņas jūras jānopeld.

dzirdēt Jāni var šeit

Livars – Ko Tu dari?

Jānis Vītols – Es cenšos iekarot pasauli un uzveikt sevi. Esmu ļoti sasaistījies ar Rīgas Stradiņa Universitāti, ne medicīnu, bet žurnālistiku. Man ir grūti teikt, vai būšu žurnālists, vai spēšu uzņemties šo nastu un cilvēkus nepievilt. Vairāk esmu redaktora tips. Iespējams tādēļ laužos iekšā reklāmā, sabiedriskajās attiecībās un projektu vadīšanā, bet tā ir pavisam cita pasaule. Godīgi sakot radošā pasaule ir nežēlīga un turbolence liela, krata no visām pusēm. Iepauzēt vai apstāties tajā atļauts nav. Bet tā ir krāšņa un atvērta visiem. Un iespējas tiek dotas visiem. Visiem, kas to vēlas.

   Ceļojums uz radošo pusi sākās ar „Baltimelnās Revolūcijas” projektu, kura laikā ar domubiedru grupiņu esam izbraukuši teju visu Latviju, pasniedzot jauniešiem radošo rakstīšanu, fotografēšanu, plakātu veidošanu  un patiesībā savdabīgu domāšanu ārpus rāmjiem, arī grāmatu esam izdevuši.  Vai labi esam nopelnījuši? Esam labi pastrādājuši un daudz jaunu stāstu ieguvuši, daudz labu cilvēku satikuši. Naudas izteiksmē, šķiet apaļa nulle būs, kas nav liela bēda. Iegūstam, Mēs, iespējas. Ieguvu vienu – kļūt par starptautiska žurnāla „Mašta” redaktoru komandas dalībnieku. Viņu tagad tirgo lepnās Londonas un Parīzes galerijās. Ieguvu piedzīvojumu, ceļojumu un savus vārdu, uzvārdu uz Latvijā ekskluzīva izdevuma. 
   Brīvprātīgošana ir atslēga uz panākumiem tagadnē un nākotnē. Tas ļauj iegūt zināšanas un pieredzi ātrāk, kā lēnām kāpjot pa karjeras kāpnēm. Līdzīgi Mums ir ar Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrību, strādājam par brīvu, rullējam pa Latviju un priecējam bērnus ar sporta svētkiem un šovu. Šovasar 4. Augustā, nu jau būs otrais Mūsu rīkotais pasaules čempionāts, kurā spēkus mēros planētas spēcīgākie ielu vingrotāji.

   Reizēm no rakstīta vārda var sagurt. Saguru no rakstīšanas un sapņi piepildījās – kļuvu par neliela interneta radio „Runā Skaļāk” vadītāju, ar visu savu šļupstēšanu un jancīgo mūzikas gaumi, kura nu jau ir modē. Augam ar pieredzi un darbinieku skaitu, augu arī Es. Viss jādara ar mēru, citādāk var nožņaugties no darbu darbiem. Lai arī pagaidām esmu tikai sava dzīves kursa sākumā, esmu sapratis, ka tikai ar smagu darbu un ticību sev, gan jau sasniegšu arī savus lielos dzīves mērķus.

Livars – Kāpēc TU to dari?

Jānis Vītols – Jo man patīk. Tā, Livar - ir liela laime darīt to, kas tiešām patīk. Dot un saņemt,  būt zināšanu un informācijas virpulī. Tās ir manas narkotikas. Miljons dālderu nopelnīt vēl paspēšu. Tikai mieru un ar mēru.  Bet nu uz studiju es skrienu, lai vakars jauks un diena nākamā ar’.

http://livars.blogspot.com/search/label/J%C4%81nis%20V%C4%ABtols%20%2FIntervija%2F