baltā ceļā balts sargs stāvēja un novēroja mūs ...
un  - neteica neko ...

mūs novēroja arī paši apsargājamie ... 
tādi stalti, tādi lepni ... ar tādiem -
kroņlukturiem līdzīgiem ragiem ...

cits - bez, arī skaists ...

arī viņu  lielais priekšnieks skatījās uz mūsu pusi ...
hm ... baidīties? vai - kā? Ne - kā ...

un tad - viss prāvais pulks nāca pie mums ...

viņi atļāva sev pat  pieskarties ...

tas bija skaists, skaists mirklis ... tāda īpaša sastapšanās ...
viņi, kaut ko gaidīja no mums ...
bet, mēs bijām tukšām rokām ...
varbūt, tā arī labāk ...