par vēju, rādītājiem 

un 

citiem spicumiem debesīs

Apdomā, kādiem dārgumiem tu paej garām,

ne acu nepametis,

kādi brīnumi pazib un neatkārtosies vairs ne mūžam.

Kā saule laistās debesīs!

Kā stari krustojas koku galotnēs!

Skaties visplatākām acīm un eji vistaisnāko soli,

nenomaldies, neizšķied spēku.

Un, ja tu vēl vari padarīt kaut ko jauku un labu,

nekavējies, pasteidzies,
it kā no šī darba celtos tavs glābiņš pastarā tiesā.
[J.Sudrabkalns]

turpinājums sekos