Ojārs Žīgurs
OJĀRA CEĻOJUMS
/80 gadu garumā/
* * *
27. turpinājums
Tehnikumu
beidzot mums 4 gadus vajadzēja nostrādāt tajā darba vietā, uz kurieni Vietējās
rūpniecības ministrijas onkuļi mūs nosūtīja. Tā, ka visiem darba piedāvājumi
nebija, tad darbu varēja sameklēt arī paši, tikai to attiecīgi ministrijā
noformējot. Tā nokļuvu Staļina rajona rūpkombinātā par garāžas vadītāju. Garāža
atradās Lopkautuves ielā, blakus Ūdru grāvim. Tagad vairs nav ne tādas ielas,
ne tāda grāvja. Garāžā atradās 2 braucošas mašīnas ZIS 5 un GAZ AA. Garāžas teritorija
atgādināja lauku saimniecības pagalmu. Mazā, zemā divistabu mājiņā mitinājās
garāžas sardze, paveca tantiņa. Durvis veda uz virtuvi, kur pie durvīm atradās
garāžas priekšnieka galdiņš, kur es katru rītu izrakstīju ceļa zīmes un
aizpildīju dažas atskaišu lapas, par iztērēto degvielu un eļļām. Pagalma tālāko
šķūni izmantoja par garāžu. Pagalmā tantiņai bija vairākas sakņu dobes. Manā
pakļautībā divi šoferi. Viens vecāks vīrs, kurš brauca ar Zisu, un otrs, mana
vecuma puisis Graudiņš, vārdu gan aizmirsu. Mūs abus gandrīz vienlaicīgi
iesauca armijā. 2006. gada sākumā viņu satiku Melngalvju namā dziedot
„Absolventu” koncertā.
Garāžā darba
nebija daudz. No rīta sazvanīju rūpkombināta kantori, lai uzzinātu dienas
maršrutus, izrakstīju ceļa zīmes, pieprasīju talonus degvielai un eļļai un
sastādīju atskaites. Par remontu gādāja šoferi paši. Bet es ātri padarījis
darbu gāju uz Valsts bibliotēku, lasīt žurnālus un avīzes, it sevišķi
„Cоветский спорт”.
Kā jau pēckara
gados, šoferus vajadzēja laist haltūru braucienos. Šiem braucieniem es arī
izrakstīju ceļa zīmes. Bet korumpēties man nebija iespējas, jo neviens man
nepiedāvāja ne mazāko daļiņu no haltūras peļņas.
Šajā darba
vietā mani visvairāk uztrauca tas, ka sākot šeit strādāt, man vajadzēja pieņemt
savā inventārā, ja atmiņa neviļ, 125 automašīnas GAZ AA, kuras atgādāja no
Ļeņingradas kapitālajam remontam. Uz savu kapa vietu tās atbrauca pašas saviem
spēkiem. Mašīnas atradās Duntes ielā, plašā, nožogotā pagalmā, kur tagad
atrodas kādreizējā RAF korpuss. Daļa mašīnu atradās arī Tvaika ielā. Mani
aizveda mašīnas apskatīt. Bet no tām bija palikuši tikai šasiju rāmji, daži
tilti un kabīņu grausti. Viss derīgais aizgājis savu ceļu.
Biju
nostrādājis gandrīz pusgadu, kad man vajadzēja šoferi ar Zisu palaist haltūrā
uz Krustpils pusi. Brauciens notika svētdienā, no darba brīvajā laikā. Pienāk
pirmdienas rīts, bet nav ne miņas no mašīnas un šofera. Pēcpusdienā ierodas
šoferis bez mašīnas. Esot izkusis klaņa gultnis.
Izcēlās liels
skandāls. Kā es uzdrošinājies palaist haltūras braucienā! Bet tas jau bija tā
iegājies, ka šoferi nestrādāja, ja viņiem nedeva tādas iespējas. To visi
zināja. Bet mani patrieca, neizrakstot pat darba grāmatiņu. Tā mans faktiskais
darba stāžs ir par pusgadu īsāks par oficiāli atzīto. Kadrinieks uzrakstīja
tikai izziņu, ka esmu strādājis no tāda līdz tādam laikam un aizgājis uz paša
vēlēšanos. Saņēmu tikai mutisku nosodījumu, ka esmu nekur nederīgs, u.t.t.
Ar
atvieglojumu pametu šo darbu, it sevišķi 125 automašīnu dēļ.
* * *
Dažas dienas
pēc atlaišanas no Rūpkombināta satieku savu kursa biedru Jāni Penku. Viņš
strādā LVU Siltumtehnikas katedrā par laborantu. Uzzinu, ka viņiem vajadzīgs
vēl viens laborants. Aizeju pie katedras vadītāja uz pārrunām, tad uz Vietējās
rūpniecības ministrijas kadru daļu, lai dabūtu atļauju strādāšanā iestādē, kas
pakļauta citai ministrijai. Un tā 1949. gada 1. novembrī sāku strādāt
Universitātē. Pirmo reizi ieejot Universitātes vestibilā un kāpjot pa platajām,
greznajām kāpnēm uz otro stāvu, mani pārņēma vārdos grūti izsakāma sajūta, it
kā svinīga, it kā bijīga. Katedra atradās galvenās ēkas otrajā stāvā, bet
laboratorija Maskavas ielā 192, pie Krīdenera dambja. Tur bija mana galvenā
darba vieta, kopā ar vecāko laborantu Šneideru, vīru gados. Pirmskara gados
šeit atradusies siltumstacija. Ēkā ļoti plaša halle, kurā atradās tvaika
mašīna, pagraba telpās apkures krāsns. Vilkmi nodrošināja ļoti augstais
skurstenis. Pusapaļajā verandā atradās laborantu un pasniedzēju darba vietas.
Mūsu uzdevums apkalpot studentu laboratorijas nodarbības siltumtehnikā. Bez tam
Universitātes prorektors centās izstrādāt zinātnisko darbu, par slapja kurināmā
izmantošanas efektivitāti un mums vajadzēja viņu apgādāt ar tehniskajiem
datiem. No rīta iekurinām katlu, sametam kurtuvē slapjo malku, kurinām un pierakstām
termogrāfu un manogrāfu rādījumus. Smīnēdami veicām šo darbu, jo mūsu izpratnē
te līdz zinātniskam darbam bija visai tālu.
Katedras
vadītājs profesors Kārlis Plaude Latvijā ieradās tikai 1944. gadā. Viņš bija
ļoti atsaucīgs cilvēks, labprāt aprunājās ar tādiem puikām kā es un Jānis. Viņš
parasti uzturējās katedrā. Pēc dažiem gadiem viņu ievēlēja par Zinātņu
akadēmijas prezidentu.
Uz Maskavas
ielu vadīt nodarbības brauca docents Dumpis. Viņu iekļāva zinātnieku delegācijā
braukšanā uz Šveici. Tajos gados!!! Šveicē Dumpis lūdza politisko patvērumu un
Latvijā vairs neatgriezās.
Vēl katedrā
strādāja asistents Vilciņš, visai īgns cilvēks. Vienmēr rūca, šķendējās.
Vienīgi nopircis motociklu viņš kļuva cilvēcīgāks. Stāstīja par problēmām ar
iegādāto motociklu. Pēc ilgiem gadiem es viņu pēdējo reizi redzēju, kad
tehnikumā man bija pirmā darba diena, bet viņam tā bija pēdējā darba diena
automobiļu nodaļā. Viņš, protams, mani nepazina un es arī nestādījos priekšā.
Dažreiz man
vajadzēja strādāt pie studentiem arī Raiņa bulvārī. Visvairāk atmiņā palikuši
lielie analītiskie svari, uz kuriem brīvajā laikā svēru visādas sīkas lietiņas,
kaut vai savus matus. Nogriežu noteikta garuma matu un uzlieku uz svariem. Brīnišķīga
darbošanās.
Algas dienās
ar Jāni gājām uz vīnu degustēšanas veikalu, kurš atradās Brīvības bulvārī
blakus tagadējai Hansabankai. Katru reizi iemetām pa pāris glāzītēm dažādus
vīnus, it kā degustēdami, kaut gan līdz degustācijai bija tālu. Diemžēl, jeb
par laimi, šo degustētāju karjeru pārtrauca iesaukums dienestā.
Ps.
Ar autora atļauju –
Emuārā tiks publicēti
apjomīgā darba atsevišķi fragmenti /Livars/
/Turpinājums sekos/
2 komentāri:
Labak nebūtu viņus laidis braukt haltūrbraucienos, ja jau tadi skopuļi...
Kā ar Tavu dāsnumu?
Ierakstīt komentāru