Kopš agras bērnības mani ir saistījis šis 

brīnum skaistais mirklis,

kā spārnos paceļas un nolaižas lidmašīnas ...

Arī šodien /07.augustā, uz rollerīša zvilnēdams,

aiz lidlauka drāšu žoga gaidu šos lidojošos brīnumus ...

Nekādi nevaru saprast, kā to milzīgo masu var pacelt debesīs...? 

Sevišķi to izjutu ar apjomīgo, divstāvu

Boeing 747 /Jumbo Jet/ uz Ameriku lidojot ...

Tas ir brīnums, fascinējošs cilvēka prāta un tehnoloģisko iespēju apvienojums,

tā triumfu var izjust tur – augstu debesīs ...

arī savu bezspēcību – Likteņa priekšā ...

Saules lēkti un rieti ... oranžas debesis un milzu ātrumā

pretī traucošie - reaktīvie gaisa kuģotāji ...

Tas ir aizraujoši ...

arī uz zemes un no zemes redzēt šos lielos,

rēcošos brīnumputnus ...

Kādreiz, lidojot pāri Kaukāzam,

šķita, ka viss tur salūzīs un sabirs kopā ar kalnu sniegā

mirgojošām zvaigznēm debesīs ... bija bail, ļoti ...

Bet gribējās lidot atkal un atkal ...

Prātā palicis kāds mirklis helikopterā,

tas bija Cečenijas APSR ...

Helikopters arī ir kaut kas spāriski neizprotams un

fantastiski dinamisks ... sajūta, it kā tu karātos kādā tievā,

neredzamā zīda diedziņā ...

Re, un šodien piedzīvoju ko pirmreizēju,

zinātājs teica, ka Latvijā –

tik uz mirkli... pirmo reizi nolaidies 

Air Berlin lidaparāts ... 

Te, dažas bildes no nolaišanās un 

atkal – aizlidošanas ...

Nezinu, liekas – man acīs bija asaras ...

bet - varbūt, tas bija tikai vējš ...

Jā, ... un kāds mazputniņš uz lidlauka stiepļu žoga –

nolūkojās lielajos putnos ...

http://livars.blogspot.com/search/label/Tas%20Nenotika%20...