Livars – Sveiks, Dāvi un Livar, abi - vienā personā!
Dāvis-Livars Jankovskis – Sveiks, arī – Livar!
Livars - Kas tu esi vairāk – Dāvis ... vai – Livars?
Dāvis-Livars Jankovskis – Sākumā pats sev biju tikai Dāvis... un vēlāk -
manī parādījās ... Livars.
Livars - Kā ir dzīvot ar diviem vārdiem, vai tevī mīt arī divas personas, domāju - garīgas, dvēseliskas?
Dāvis-Livars Jankovskis – Protams, ir interesanti, vienubrīd esmu Dāvis, bet citu jau Livars. Dāvim esot, - jūtos trakulīgs, jautrs un optimisma pilns. Kad mani pārņem Livars - esmu reālists, ieslēdzas intelekts, raitāk rosās domas.
Livars - Domas, domājamās vietas, laiks domām ... Tu dzīvo tādu gabaliņu nostāk no Latvijas galvenās pilsētas ... Kā tas tevi ietekmē, veido, vilina, dara skumīgu? ...
Dāvis-Livars Jankovskis – Rīga, Rīga - mūsu Latvijas galvaspilsēta... Man par viņu ir interese, man viņa nav vienaldzīga! Šajā skaistajā pilsētā ciemojos bieži, esmu tur iepazinis daudz labu draugu. Man patīk būt ar viņiem, –
kopā aiziet uz burziņu.
Ja gribu izballēties, tad braucu uz Rīgu. Bet, diemžēl pilsētas saspringtais ritms ir par ātru... priekš manis.
Man labāk patīk dzīvot laukos, kur nav šīs steigas. No rītiem var dzirdēt putnu čalas, ik visur sajust īpašo lauku gaisu. Un draugi, šeit, manā dzimtajā pusē - ir visapkārt... Tāpēc nejūtos noskumis vai bēdīgs.
Livars - Vai tava nākotne varētu būt saistīta ar lauku vidi?
Dāvis-Livars Jankovskis – Šāda tipa jautājumi man jau ir uzdoti - Uz kuru pusi tevi sirds vairāk ved?" Un es īsti nevaru atbildēt... domāju, Livars un Dāvis labi pielāgotos arī pilsētas dzīvei. Livars - zināšanu meklējumos, bet Dāvis - lai iztrakotos... Bet, protams, nekur nav tik labi kā mājas...
Livars - Mājās labi. Tas tiesa ... ko dari mājās? Kas jādara mājās? Ko negribas darīt mājās? ... un ko ļoti gribas darīt mājās?
Dāvis-Livars Jankovskis – Mājās ir ko darīt un pietiekami... Palīdzu savai omītei. Varētu teikt, es esmu viņas labā roka. Viņai ir apgrūtināta pārvietošanās. Kā viņa pati saka:’’ Kājas vairs neklausa...’’ Savā jaunībā viņa bijusi sportiste. Šķiet, es eju viņas pēdās... Ceru, ka manās vecumdienās arī apkārt būs mazbērni, tieši tāpat kā viņai tagad. Man patīk pakalpot omītei. Izklausās dīvaini... Man patīk ar viņu pavadīt laiku... varu uzzināt daudz ko jaunu. Par viņas pagātni. Viņa nemaz nav bijusi tāda mierīga lauku meitene. Izdodas dzirdēt kaut ko līdzīgu maniem nedarbiem. To visu ir interesanti klausīties. Smelties jaunas idejas. Kad omītei esmu izpalīdzējis - iegrimstu savos hobijos. Daudz man patīk.... un daudz - man padodas. Bieži visam, ko gribu darīt... nepietiek laika. Mājās man patīk trenēties. Tie ir dažāda veida treniņi. Vienu dienu man gribas parēķināt matemātiku, kādu citu dienu - cilāt hanteles vai iemācīties kādu jaunu triku ar riteni. Patīk uz lapiņas paskricelēt dažādus ķēmiņus... Šķiet, zīmēšana man arī padodas. Patiesībā - to apgalvo citi. Es viņiem ticu, jo no malas ir vieglāk vērtēt. Nedomāju, ka šo talantu esmu apguvis, man vairāk liekas, ka tas ir iedzimts no kuplās Jankovsku saimes. Daudz sportoju... ne tikai skolā, arī mājās. Ir dažas nepiepildītas dienas..., kad neesmu izbraucis ar ričuku. Gandrīz katra diena man paiet uz velosipēda. Man tas nav tikai pārvietošanās līdzeklis, mācos un apgūstu jaunus BMX braukšanas paņēmienus,tehniku. Ja nokrītu, saņemos un atkal lecu zirgā!
Tā kā ar muzikālo dzirdi īpaši neizceļos..., to es aizstāju ar labu ritma izjūtu. Varbūt tāpēc man arī patīk dejot. Sākot no tautas dejām līdz mūsdienu Hip-Hopam, Tecktonikam un Shuffle. Šīs dejas pašmācības ceļā ir grūti iemācīties, tādēļ bija jāatrod labs skolotājs, un man tas izdevās. Pašlaik nekādus mūzikas instrumentus nespēlēju. Bet manī čurkst ideja par ģitārspēli. Mājās ģitāra ir. Tikai ar to brīvo laiku pavisam švaki. Zinu, ka pirkstu gali būs nomocīti līdz svelmei... Bet tomēr - ļoti gribu iemācīties!
Livars - Vēl tu neko neesi teicis par govi, cūkām, kūts aromu un ziedošām peonijām aiz loga ... vēl tev būs jārunā par jaunāko brāli un jārunā par vecāko
brāli ... un sevi - viņiem pa vidu ...
Dāvis-Livars Jankovskis – Lauku sēta... mūsu pusē ir noplakusi: (... vien palicis gailis ar savu harēmu, suns, kaķis un viņa draudzenes – peles pelēkās!
- Par brāļiem ir ko stāstīt. Un daudz...
Livars - Es savam brālim biju jaunākais brālis ... man klājās ... gana plāni ... tas gan bija - sen ...
Dāvis-Livars Jankovskis – Un par ko klājās plāni?
Livars - Biju dažādu eksperimentu placdarms ... /trako ideju lidlauks/ ...
Dāvis-Livars Jankovskis – Mēs ar bračkām arī esam daudz lauku ziepes vārījuši. Tik biezā slāni, ka no tā visa izvilkt vienu konkrētu podu ir grūti. Esam trijotne: Jāzeps, Dāvis, Artūrs. Pastāstīšu trīs atgadījumus, kurus visspilgtāk atceros... Es un Artūrs. Abi dabūjām pēcstundas. Dīvaini? Abi brāļi no dažādām klasēm atstāti pēc stundām... Sēžot un rēķinot, rēķinot un atkal rēķinot, kļuva nepanesami garlaicīgi. Skolotāja tikai uz pāris minūtēm pameta klasi. Mums ar Arčiju tā bija lieliska izdevība, lai izspēlētu veco joku ar dzērvenēm pūdercukurā. Kamēr viņa prom, tikmēr krītiņu kastītē dažus krītiņus aizvietojām ar mūsu našķiem... un nepacietībā gaidījām, kad skolotāja zīmēs savas shēmas uz tāfeles... Jā... Pirmās 3 minūtes smējām no vietas, tikai... diemžēl konsultācijas pagarināja vēl par stundu... katram. Ar Jāzepu man ir daudz kopēju hobiju. Viens no tiem ir mocis, kuru nesen atdzīvinājām no rūsas pasaules. Mocītis, tā ir ekstāze... Mammai jau nepatīk, ka braucam pa ceļu, jo ... Tādēļ mums piešķīra placīti, kur vizināties – proti, ganībās. Tā arī darījām, viss normāli... Bija jau jauki... līdz mammu gandrīz ķēra „sirdstrieka” no tā, kas bija palicis pāri no ganībām. Tieši tajās ganībās, ja tās vēl var saukt par ganībām, iemācījāmies spolēties un ''mētāt saulītes''.
Saulīte pa zemes virsu... basām kājām - rasā staigāja... Bet mūsu trio ar nopūtām: ''Ko lai dara?'' Izdomājām... notestēt pietiekami lielo traktoru un tā mazo piekabīti... To špukteri stūrēt mākam. Braucām un svilinājām dīzeļdegvielu! Interesanti, kur ar traktoru var tikt un – kur nē? To mēs noskaidrojām... beigās salauzām piekabi... Pirmais - bija momentāns šoks, kā var salauzt tādu metāla karkasu? Otrais - kurš pateiks mammai par notikušo? Beigās atzināmies, ka katrā bija kripatiņas vainas...
Livars – O, tā ir radošā izdoma + tehnokrātija ... bet, kā ar lauku romantiku un zvaigznēm - pāri māju jumtiem ... vai esi jau visas debesu puķes saskaitījis, Livar?!
Dāvis-Livars Jankovskis – Romantisku saullēktu un saulrietu šeit nepietrūkst, jo katrs rīts un katrs vakars ir labāks par iepriekšējo... Zvaigznes naktī ir labi redzamas, jo nav laternu un citu gaismnešu, kas nomāktu kvēlojošās zvaigznes. Varu sēdēt uz piemājas soliņa un izbaudīt smaržojošo zvaigžņu dārzu, kas paveras visapkārt. Visas vēl neesmu mēģinājis saskaitīt... Varbūt jāpamēģina?...
Livars – Vai tava Dzīve ir ģenerālmēģinājums, jebšu viss jau ir pa īstam?
Dāvis-Livars Jankovskis – Manā dzīvē vēl ir daži ģenerālmēģinājumi... Daudz ko vēl mēģinu, daudz kas sanāk un iepatīkas... bet kā jau visam – ir sekas... Visur ir cēlonis un sekas. Man ir jāpārdomā, ko darīt un – kā darīt, jo vēlāk tas man var atspēlēties. Draugi saka - man esot laba sirds... kaut nu tā būtu. Ja prasa palīdzību, palīdzēšu. Vienreiz, otreiz arī trešo palīdzēšu ... un tad vēl ... varu palīdzēt.
Bet, ja man sāk uzgrūst citu darbus – kas jādara pašam... Es vairs nekļūtu izpalīdzīgs. Bet ja atteikšu palīdzību draugam?... viņš varbūt gribētu pārtraukt draudzību?... Sava veida šantāža...
Bet kas tas par draugu, kas sevi nostāda augstāk par citiem. Iedomīgs...
Livars – Hm ... kas tad ir draudzība? Draugi? Ko Tu saki, kas ir mīlestība?
Dāvis-Livars Jankovskis – Manuprāt, draudzība ir uzticēšanās, vienam pret otru. Patiesības atklāšana.
Lai patiesai draudzībai pa vidu nestātos meli. Kas visu pēc tam agri vai vēlu sabojās... Esmu gatavs padalīties ar labu padomu, savām zināšanām, notikumiem. Ar visu to slikto, kas ir noticis ar mani, lai viņi nepieļautu manas kļūdas! Draugi ir tie cilvēki, kas arī mani atbalstīs grūtā brīdi un izpalīdzēs, kad tas būs nepieciešams. Mīlestība... ir sajūtas... Kuras ir piedzīvojis gandrīz katrs cilvēks.
Arī es... Mīlestību vislabāk varētu salīdzināt ar uguns liesmu - tā var kvēlot un degt ilgi...
Vai... gruzdēt un izdzist...
Ps. Tāda bija mana elektroniski virtuālā saruna skaipā... ar brāļa mazdēlu, arī – Livaru Jankovski
/03.08.2011./
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru