KULDĪGA

2011

Kādu mirkli no vasaras man bija lemts pavadīt

manā dzimtajā pilsētā.

Tik īsu, tik skaistu un piepildītu laiku -

pilsētā pie Ventas, pie Rumbas, pie

Alekšupītes un Dievišķu laiku

manā Katrīnas draudzē, baznīcā!

Tas atkal bija Dvēselē paliekošs Laiks!

katrā vietā mazā Alekšupīte ir citādāka,

kā katrs no mums ... bet ar savu mērķi - pievienoties

lielajai upei, upei - kura trauc uz pasaules lielo

jūru ...

kad svētki būs nosvinēti ...

iela atkal atgūs savu rimtumu, savu

ikdienišķo seju ...

tagad te daudz ļaužu ...

teju, teju - Venta būs sasniegta ...

man tīk šie mazie balkonu, palodžu, stabu un jumtu

košie puķu dārziņi ...

lūk - jau pati

Venta ...

tāpat tikko ūdenskritumu pārvarējusi, nu kļūs ar

vienu mazu, bet mīļu upīti stiprāka ...

un jūra ar jau nav vairs tālu ...

PAR NOVADNIEKU SAIETU

Lai visiem tīkams un
skaists šis ziedošais vasaras laiks!