Šodien Rīgā ieradās mani mīļie Kurzemnieki!
No Rendas, Vārmes un Kuldīgas draudžu Svētdienas skoliņām – lai piedalītos
Cerības Festivālā. Līdz sākumam laika bija gana ...
tad nu visi sadalījās mazās grupiņās /pa pieciem miljoniem katrā/ un devās iekarot visa veida Rīgas virsotnes ...
Dažiem paveicās mazāk ...
viņiem liktens bij lēmis – pāris stundas lietū,
draudīgajā lapkritī un milzīgajos vārdu plūdos,
tekalēt aiz manis ... skatīties pa labi, pa kreisi un
dzirdēt baisos šausmu stāstus /dažus/ par
Rīgas tapināšanu. Domāju – Friča Rozēna ielu atcerēsies... un to stūri,
kur gaidīja glābējbuss ...
Neraugoties uz visu, mani uzcienāja ar
cepumiem un kompektēm /kad visi laimīgi varēji atkal autobusā apsēsties un acumirklīgi, gandrīz – iemigt ...
domā viegli, melnā naktī cēlušies,
tāls ceļš braukts ... vēl koncerts,
un pa tumsiņu atpakaļ ...
Lai cerība un prieks ar jums!
Un man bija prieks – satikties ar jums!
Livars
1 komentārs:
Spītējot lietum,priecājos, ka bērnu sejās smaids- arī manējiem.
Ierakstīt komentāru