Un šo mazo apceri par mākslinieka brīvību un viņa izvēles brīvību, gribu beigt ar pasaules slavu ieguvušā, krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja izteikumiem: ”Ja tev ienāk prātā, ka tevī Dieva jēdziens nav pareizs, vai, ka Dieva nemaz nav, tad tūlīt nekrīti izmisumā. Tā var gadīties mums visiem. Nedomā, ka tava neticība ceļas no tā, ka Dieva faktiski nebūtu. Ja tu vairs netici Dievam, kam kādreiz ticēji, tad tāpēc, ka ar tavu ticību kaut kas nav kārtībā. Tev stipri jācenšas Dievu labāk pazīt. Ja mežonis vairs netic savam koka dieveklim, tas nenozīmē, ka Dieva vairs nav, bet gan to, ka mežonis vairs nevar ticēt savam koka dieveklim un ka Dievs nav izgriezts no koka.” Tolstojs saka, ka cilvēka dzīve bez ticības ir dzīvnieka dzīve...
Mūsu Veidenbaumam bija atvēlēts īss, pārlieku īss dzīves laiks šai saulē, bet viņa gars reizēm ir lauzies ārpus materiālisma sistēmas uzceltā žoga: „Es ticu, ka ir kaut kādi, mūsu prātam nepietiekami augstāki likumi par mums, kurus sajūtam savā sirdī, kuriem padodamies, kurus atzīstam un cienām, pret kuriem jūtam godbijību.
Tas ir Dievības gars, kas mūsos dzīvo...” . . .

# # #