Livars – Kāda ir mūsu valoda, domāju uz pasaules pārējo valodu fona?
Ingrīda Lasinska – Man šķiet, ka katrai valodai ir savs skaistums. Uzskatu, ka nevajadzētu nevienu valodu izcelt uz pārējo fona.
Katrai valodai savs īpatnējs skanējums, sava krāsu gamma. Visu latvisko bieži vien mēdz identificēt ar silto krāsu gammu, bet es latviešu valodu saistu ar spilgtām krāsām. Esmu dzirdējusi sakām, ka latviešu valodā ir ļoti maz vārdu, ka tā ir nabadzīga. Es tam nepiekrītu! Vārdus izvēlas valodas lietotājs. Cik bagāts viņš – tik viņa valoda.
Livars – Tikko portālā Draugiem.lv noklausījos jūsu vecākā dēla Roberta "Jarans – Dimanti audio formātā" sniegumu, zināt – mani tas saista...
Vai jūs esat kādreiz mēģinājusi repot?
Ingrīda Lasinska – Repot? Nē! Taču bērnībā, pēc filmas "Pūt, vējiņi!" noskatīšanās, ar draudzeni mēģinājām sarunāties dzejā. Sanāca tīri labi! Varbūt varētu to nosaukt par romantisko repu?
Dēla Roberta nodarbošanos visnotaļ atbalstu. Priecājos, ka viņš ir daudz lasījis dzeju, mācījies, kā izteikt savas emocijas vārdos.
Livars – Kā jūs nezinātājam raksturotu repu, kas tas ir?
Ingrīda Lasinska – Es teiktu, ka reps ir ritms, vārdi, mūzika un izpildītāja tā brīža emocionālais pārdzīvojums.
Livars – Vai mazais brālis arī ir mēģinājis pietuvoties šai, nedaudz savdabīgajai vārda, ritma, žesta un skaņu pasaulei?
Ingrīda Lasinska – Mazais dēliņš gan pagaidām ar apbrīnu klausās un skatās, ko vecākais brālis dara. Jāsaka atklāti, ka reizēm gan aizspiež ausis. Acīmredzot Herbertiņam šobrīd tuvāka ir melodiskāka mūzika. Varbūt viņam līdz repam vēl ir jāpaaugas?