sestdiena, 2010. gada 20. februāris
Pieliecies...
Saliecies stabs...
Saliecies koks...
Tik galotnes var redzēt, no kupenām laukā...
Es raugos caur logu...
Kā krīt manas skumjas, no Debesīm...
Veido kupenas...
Kurās iekrīt mazi bērni un viņu prieki...
Skumjas vēja brīzes, iznesā pa visu pasauli...
Prieku...?
Ne taču, Skumjas...
Sals...
Neļauj Man atkust...
Un...
Sals neļauj Man sasilt...
Saliecies prāts...
Un...
Saliekusies visa Dzīve...
Tik bērni ar muguru taisnu...
Varbūt pieliekties...?
Tik tā, lai zeme silda...
/Jānis Vītols/
