Ar Jēzus nāvi pie krusta tas kristietībā ieguva īpašu nozīmi – kā Kristus ciešanu un triumfa simbols un līdz ar to kļuva par pašas kristietības simbolu (antīkajā pasaulē gan vilcinājās pieņemt šo simbolu, jo nāve pie krusta skaitījās galēji apkaunojoša). Kristietības mākslā krusts parādās dažādās formās (visbiežāk kā grieķu un latīņu krusts), dažkārt kā netiešs, slēpts krusta simbols sastopams – enkurs. Krusta formai ir sava loma arī svētības došanā un krusta mešanā. Ļoti vecā dakšas krusta forma norāda uz dzīvības koka simboliku. Kristietības mākslā ziedošais, lapotais Kristus krusts simbolizē uzvaru pār nāvi.

/Herdera vārdnīca/Simboli/