28.05
Amerikas demokrātijas būtība izteikta vienā frāzē Neatkarības deklarācijā: ,,Visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi” un sekojošās domās – “Radītājs tiem ir devis zināmas neatņemamas tiesības; starp tām ir tiesības uz dzīvību, brīvību un tieksmi pēc laimes”. Konstitūcija neņem vērā cilvēka bagātību vai statusu; likuma priekšā visi ir vienādi un vienādi pakļauti tiesai un sodam, ja pārkāpj likumu. Tas pats arī attiecas uz civilstrīdiem, kas saistīti ar īpašumu, tiesiskiem līgumiem un biznesa darīšanām. Brīva pieeja tiesai ir viena no vissvarīgākajām Tiesību bila dotajām garantijām.
ASV Konstitūcija ir senākā spēkā esošā rakstītā konstitūcija pasaulē. Tā ir kalpojusi kā modelis daudzu zemju konstitūcijām. Konstitūcijas nepārejošā nozīme izriet no tās vienkāršības un elastības. Lai gan sākumā tā tika izveidota, lai dotu iespēju pārvaldīt 4 miljonus cilvēku 13 dažādās kolonijās gar Atlantijas okeāna piekrasti, tās pamatnosacījumi izrādījās tik saprātīgi, ka tikai ar 26 labojumu palīdzību Konstitūcija tagad apmierina 250 miljonu cilvēku vajadzības 50 vēl dažādākos štatos, kas stiepjas no Atlantijas līdz Klusajam okeānam.
Astoņdesmit vienu gadu vecais Bendžamins Franklins bija Konstitucionālā konventa visvecākais un panākumiem bagātākais delegāts. Piedalīšanās konventā vainagoja viņa izcilo dzīves ceļu, kurā viņš bija bijis zinātnieks, rakstnieks, diplomāts un valstsvīrs. Džons Adams no Parīzes rakstīja, ka Franklina reputācija ir ,,daudzpusīgāka nekā Leibnicam vai Ņūtonam, Fridriham Lielajam vai Voltēram, bet viņa raksturs patīkamāks un augstāk vērtēts nekā jebkuram no tiem.” Lai arī Franklins bija fiziski vājš – visas viņa runas nolasīja kolēģis – viņš apmeklēja lielāko daļu sēžu un pārdzīvoja dažu delegātu pretestību Konstitūcijas projektam. Pazīstamajā uzrunā konventa darba beigu posmā viņš laipni aicināja citās domās esošos delegātus atlikt pamatotos iebildumus, teikdams, ka tādi ir arī viņam, un atzīt esošo variantu kā iespējami labāko kompromisu.
Pēdējā dienā, kad pēdējie delegāti parakstīja dokumentu, Franklins norādīja uz prezidenta krēslā iegrebto sauli. Piezīmējot, ka māksliniekiem ir grūti parādīt, vai saule aust vai riet, Franklins teica: ,,Es bieži … sēžu laikā… noraudzījos uz sauli aiz prezidenta, nevarēdams pateikt, vai tā aust vai riet. Bet tagad, darba nobeigumā, man ir skaidrs, ka tā ir austoša, nevis norietoša saule.”
Franklins bija viens no Amerikas vadītājiem, kas uzskatīja, ka jaunā savienība ir atdarināšanas cienīgs modelis citām valstīm. Viņš rakstīja draugiem Eiropā: ,,Nosūtu jums jaunās federālās Konstitūcijas projektu… Ja tas īstenosies, es neredzu iemeslu, kāpēc Eiropā nevarētu izveidot federālu savienību – vienu lielu republiku daudzo valstu un karalistu vietā.” Jaunās Konstitūcijas izstrāde tika pabeigta 1787. gada 17. septembrī, un to oficiāli pieņēma 1789. gada 4. martā.
Mēs, Savienoto Valstu tauta, lai pilnveidotu Savienību, nodibinātu taisnīgumu, nodrošinātu iekšējo mieru, organizētu kopīgu aizsardzību, celtu vispārēju dzīves līmeni un nodrošinātu sev un saviem pēctečiem brīvības laimi, nodibinām un ieviešam šo Konstitūciju Amerikas Savienotajām Valstīm.
