22.05
,,Nejautā, ko tava Dzimtene tev var dot, bet jautā, ko tu vari dot Dzimtenei.”
(Dž. F. Kenedijs)
Amerikāņu mežstrādniekiem ir paruna: ”Vislabāk var izmērīt nogāztu koku”. Tāpat notika ar Kenediju – tikai pēc viņa nāves amerikāņi saprata, ko viņu valstij nozīmēja Kenedijs. Viņi apglabāja ne vien gados visjaunāko un visbagātāko prezidentu, viņi apglabāja drosmīgu un atsaucīgu cilvēku, kas otrā pasaules karā brīvprātīgi uzvilka karavīra tērpu un, pat būdams smagi ievainots, nepameta kaujas posteni. Viņi apglabāja priekšzīmīgu ģimenes tēvu, apglabāja enerģisku un ar skaidru saprātu apveltītu valstsvīru, kura darbība iezīmēja zināmu progresu ne vien valsts iekšpolitikā, bet jo sevišķi – ārpolitikā. Dž. F. Kenedijs ir bijis katolis un dziļi reliģiozs cilvēks. Kad Kenedijam bija sastapšanās ar Hruščovu Vīnē, pat padomju prese ir atzīmējusi, ka šīs sastapšanās laikā svētdienas rītā, kamēr Hruščovs braucis apskatīt padomju karavīru kapus, Kenedijs ieradies uz dievkalpojumu katoļu baznīcā.
Arī mums te ir svētdiena. Dievkalpojums Priedainē.
Priedaine ir Ņūdžersijas Latviešu biedrība. Tā tika dibināta 1950. gadā ar sešiem galveniem mērķiem:
1. Apvienot Ņūdžersijā dzīvojošos latviešus un veidot viņu savstarpējas attiecības draudzībā un izpalīdzībā.
2. Sekmēt un veicināt cilvēku un tautu tiesības un brīvību.
3. Sekmēt un attīstīt latviešu pilsoniskās, saimnieciskās un reliģiskās tiesības.
4. Saglabāt un attīstīt latviešu kultūras vērtības.
5. Atbalstīt latvju tautas centienus brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanai.
6. Palīdzēt trūkumā nonākušiem latviešiem.
Biedrības devīze ir:
Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods.
Un biedrībai pieder nekustams īpašums "Priedaine". Te ir brīvdabas skatuve, sporta laukums un nams, kurā ir sarīkojumu zāle ar skatuvi, virtuve un bārs. ,,Bet galvenais, ko piedāvājam,’’ rakstīts centra “mājas lapā”, ,,latvietība un latviskā gaisotne!’’
Bet man, vienkāršam lauku pilsonim no parastas Latvijas, atkal brīžiem ķecerīgi šķiet, ka tā tas nemaz tik īsti atkal nava…
Bet varbūt tā ar ir tā tipiskā, vistipiskākā latvietība…
