23.05

Ņūdžersija. Brokastis, braucam uz Atlantijas okeānu.
Vējains, drēgns. Šur tur palieli gliemežvāki un mazu dzīvnieciņu izkaltuši skeletiņi pelēcīgās smiltīs.
Cilvēki sēd krodziņos vai savos darbiņos, braucam atpakaļ uz gardām vakariņām.

Vēl tu esi
Dzīvs, vēl tu
Dzīvo, vēl pār tavu
Tēvu zemi
Sarkanbaltisarkans
Karogs plīvo, un
Tur vēl tavi
Bērni dzīvo. /21.05. Ņūdžersija/

#

Nekur nav tik labi kā
Mājās.

Pie katras
Mājas kāds
Amerikas simbols plīvo... un
Es neesmu
Mājās.

Manās mājās vēl
Dažviet uz galda
Īsta rudzu maize, un kāda
Ķīvīte pie manas mājas
Dzīvo. /Livars/

. . .

/Turpinājums sekos/