Valijas kundzes māja glīta un vakariņas arī... Baudām cūku ribiņas, tās esot latviešu gaumē. Man jau sen šodien ar ēšanas gaumi tā pašvakāk... Iedzeram pa liķiera glāzītei, baltā vīna glāzītei – tad cauri visai pilsētai ar Valijas kundzes dāvātu melnu Kanādas cepurīti galvā sarkanā Gundegas Hondā pieripojam melnā naktī pie mūsu turpmākās dzīves mītnes.
Māja –plaša, saimniece – universitātes matemātikas profesore.
Es satrūkstos, ja nu atprasīs reizes rēķinu, atsevišķus pantus nemaz tā uz sitiena nevaru atminēt... Jana ir ļoti vienkārša un nav nekā no mums zināmās lepnības un uzpūtības... Iedzeram pa vīna glāzei... Eju dušēt un vēlāk uz savu istabu dusēt. Dzīve skaista.
Ap māju kāds visu laiku staigā un skatās iekšā pa logu...
Var redzēt, kā acis tumsā spīd... kaut kas traks!
Varbūt – tie ir sapņi…

/Turpinājums sekos/