Tāda ir šī unikālā un grandiozā būve, kurai tikko pāri pārbrauca Ināra, mūs izsēdinot tilta galā ar novēlējumu – savām kājām un sirdīm to izbaudīt un okeāna vējam mīļi uzsmaidīt.
Ejam, sirds jau straujāki pukst…Tā ir “māja”… pilna ar mašīnām un kājāmgājējiem, runā visās pasaules valodās… Tādi kā mēs, te ir visi…
Jāiet lēni, lēni, lai labas lietas var paspēt izdomāt un labas lietas atcerēties.
Otrā pasaules pusē mūs sagaida Ināra, lai tālāk brauktu uz Sanfrancisko vīnogu plantācijām pie vīndariem labumus degustēt. Kas par skatu…
Te, ielejās, nu tik traki viss zied, ka acis žilbst bez visas degustācijas, kur nu vēl – atpakaļ braucot. Ogulāju plantācijās uzstādīti milzīgi fēni (ventilatori), “salnas pavasarī” atgaiņāšanai. Te arī tādas mēdzot būt? Vīna darītavu ir daudz, un tās ir visdažādākās. Un tās gaidīt gaida ciemiņus, jo ir, ko rādīt, pārdot, un mums ir, ko redzēt, baudīt un nopirkt. Šajā pasākumā mums paiet vai visa diena. Kāpēc mums neuzkavēties tik skaisti ziedošu rožu ciematiņos… ar dzirkstoša vīna glāzi pie latviešu lūpām…
Vakariņas – pārmaiņu pēc restorāniņā pie ķīniešiem…
Ēdam vai visu ko un brīžiem pat nezinām – ko…
Pie debesīm jau mirdz zvaigznes, kad piebraucam pie Mormoņu tempļa, lai apvaicātos pēc Mormoņu bībeles kolekcijai. Celtne ir varen iespaidīgs un pamanāms monstrs, izgaismots no visām debespusēm. Var redzēt, ka mormoņiem naudas ir atliku likām.
Un viņi savu Mormoņu grāmatu mums arī apsola. Rīt brauksim pakaļ, tagad visi ,,zelta” skapji esot ciet. Jānāk rīt. Rīt – lūdzu!
Nāk nakts, nāk nakts… pie miera mums jāiet.