Pēc vakariņām divās mašīnās braucam uz pilsētu, lai piedalītos kādas latviešu kundzes 65 gadu svinībās.

Piebraukuši pie viņas mājas, redzam, ka visa iela pilna ar mašīnām un divām sen jau vairs nav vietas, ja nu vienīgi tālāk, šķērsielā. Arī māja un dārzs pilns ar latviešiem un jauniem, jau latviski nerunājošiem cilvēkiem. Mūsu izpratnē piedzērušo arī nav…, bet svinēts – ne pa jokam! Ēdienus gan nākas nobaudīt tik pieklājības pēc, jo – cik tad var... Kaut ko arī iedzeram, parunājamies un braucam pa melnu nakti uz savu lauku rančo.
Nakts ir tik silta un smaržojoši maiga…, bet tomēr pie miera jāiet… rīt mana tikšanās ar Des Moines latviešu draudzes ļaudīm.