Koncertā satieku vecus draugus, un mīļus ievadvārdus saka mācītājs Gunārs Lazdiņš. Vēl neesmu aizmirsis, kā viņš mani pieteica iepriekšējā viesošanās reizē, paldies viņam… Izstāde kārtējo reizi iekārtota lieliski, un arī ar savu programmu esmu apmierināts… Ar nelielu nokavēšanos ieradās diriģente Aija Vintere Brugman, pie kuras mēs mīļi tikām uzņemti viņas mājās pirms sešiem gadiem, siltas bučas un pučas… (puķes) Parakstu grāmatiņas... un jūtos ņiprs jo ņiprs. Mājās gaida gardas svētku vakariņas… Un man par lielu pārsteigumu – telefona saruna ar Austrāliju, tur jau nonākusi laba ziņa par manu uzstāšanos šai pusē. Zvanītājs ir Jāņa dēls Aldis Elberts, ar kuru es iepazinos pirms gada Kuldīgā. Viņš ir Austrālijas lielākās latviešu draudzes mācītājs…
Re, kā tās lietas notiek… Liekos gultiņā un mēģinu visu to pa miegam izprast, bet – nekā...
Ceļā uz Indianapoli nezin kāpēc daudz runājām par Austrāliju, pat aizsapņojāmies par iespējamu koncertturneju...

/Turpinājums sekos/

. . .