Liene Sastapa: – Es dzīvoju šeit un tagad...
Tā par sevi kādā sarunā man atklāja diplomēta psiholoģe – Liene Sastapa. Un pie sevis nodomāju, jā – un šodien ir pats labākais laiks savu sapņu piepildīšanai, jo šodien es dzīvoju...
Bet es arī saprotu to, ka mūs, ikkatru cilvēku pavada arī atmiņas, piedzīvotais un notikumi, kurus tā pa īstam, ne varam, ne arī gribam aizmirst...
Notikumi, kuri patiesībā ir veidojuši un arī turpina piepildīt mūsu vissatraucošāko piedzīvojumu, kuru saucam skaistā vārdā – dzīve...
Tava, mana, mūsu... Arī mūsu Tautas un Valsts dzīve...
Mēs ar Lieni runājam par nākotni, bet tā tomēr ir celta uz pagātni... Pagātni, kuras pamatus ļoti agri ir veidojusi pienākuma apziņa, atbildības sajūta un liels, ļoti liels darbs. Arī cīņa starp manu gribēt un varēt.
Un vēl – izturība... Neatlaidība, arī patstāvība un mērķtiecība...
Un tas viss vienā cilvēkā...
Liene Sastapa – Bet tās jau arī ir īpašības, kuras mīt katrā cilvēkā, tik varbūt ne katrs tās vēlas izkopt un pielietot savā dzīvē...
Livars – Un tomēr man šķiet – tas ir kaut kas vairāk...
Pasaules čempione akadēmiskajā airēšanā.
Četrpadsmit reizes Latvijas čempione.
Vairākkārtēja Baltijas valstu čempione.
Otrā vieta Nāciju Kausā.
Trešā vieta Pasaules Kausa izcīņā.
Un 11. vieta Olimpiskajās spēlēs...
Vai tad tas ir maz, vai tas katram ir pa spēkam?...
Liene Sastapa – Nezinu, man vienkārši liekas, ka ir jāmīl tas ko tu dari un tad tas ir jādara no sirds. Ir vajadzīga ticība arī saviem spēkiem. Viegli? Droši vien, ka – nē!..
Varbūt tās ir bērnībā izlasītās grāmatu kaudzes, droši vien vecāku ietekme, tēvs strādāja par ģeologu, māte bija ārsts – anesteziologs, tā ir milzīga atbildība... Domāju, šī atbildības un pienākuma apziņa tika arī manī ieaudzināta. Jā, arī mūzikas skolā. Arī Murjāņos...
Protams, mana trenere – Rūta Kelberere. Tie ir daudzi un visdažādākie cilvēki, kuri arī mani ir veidojuši par cilvēku...
Livars – Jā, nu tā klausoties to visu, kādam varētu likties – atnācu, gribēju uzvarēt un uzvarēju...
