Livars Jankovskis "STĀSTI VISIEM"

Tik viegli

ir pasacīt – nebaidies!

Tik viegli uzrakstīt:

Cilvēkiem bail atzīt,

Ka viņiem ir bail … /Livars/

Tas ir tik cilvēciski un normāli …

Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš (Kristus)

Dievu pielūdza jo karsti; bet

viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi. /Bībele, Lk. 22:44/

Apustuļa Pāvila otrā vēstulē Timotejam rakstīts:

Jo Dievs mums nav mums devis bailības garu, bet spēka,

mīlestības un savaldības garu. /1:7/

Nozīmīgi ir tas, kā mēs spējam baiļu brīžos rīkoties …

Kā protam no šī stāvokļa iziet.

Nereti, bailes nav tikai acumirklīgas …

Netēlosim un nemānīsim cits citu, ka mūsos nav baiļu …

Būtiski – nepalikt vienam.

Bailēs un nomāktības bēdās es piesaucu to

Kungu, un Viņš paklausīja un mani atbrīvoja.

Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka.

Ko cilvēki man darīs. /Bībele, 118. Psalms/

Reiz, gadījās tā, ka melnā nakts stundā,

pa kādu šauru Vecrīgas ieliņu devos mājup.

Būtu netaisni, ja teiktu, ka nebiju nobijies …

Pretī nāca bars bravūrīgi un iereibuši jaunieši …

Es sapratu, man nekas cits neatlika, ka sastapties ar viņiem …

Puiši izretojās, sadevās rokās un kā stingrā ķēdē – tuvojās man …

Bet, es nebiju viens!

Es klusām, lai tikai pats dzirdētu teicu –

Dievs, Tu jau to zini, es nekad dzīvē neesmu gājis tēvam pie rokas …

Kungs, esi mans Tēvs … man ir bail, paņem mani pie rokas …

Viņš tevi glābj kā putnu no ķērāja cilpas …

Viņš Tevi sedz ar saviem spārniem, zem

Viņa spārniem tu esi paglābts;

Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.

Tu nebīsties nakts briesmu … /Bībele, fragmenti no 91. Psalma/

Vai tu tam tici?

STĀSTI VISIEM

/turpinājumi sekos/