23.02.2014.
Tik reti gadās izbaudīt pilnīgi
jaunas mašīnas klātbūtni ...
šoreiz man tādu prieku sagādāja
Didzis!
Braucām apciemot Latvijā dzīvojošos -
mūsu mazākos brāļus.
Kā agrāk sacīju: uz zvēru dārzu ...
Dīķī pavasarīgi plunčājās lielā zive/zvērs - ronis ...
No šiem - tikai atstātie nospiedumi uz sienas ...
Tāds auto, tik bez ziloņa arī man bija ...
Traki, mūsu dziedošie un daļēji - ēdamie zvēri ...
Traki, traki ...
Un viņi bija tādi laipnīgi ...
Mūsu ceļu iespējamais visurcaurgājējs ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru