Kādu dienu manā istabā ielaidās mazs putniņš ...
Viņš notupās uz plauktā esošajām grāmatām un
lūkojās manī ...
Tikai tad, kad mazā dvēselīte vēl aizkavējās verandā - es
paspēju to nofotografēt ... 
Vēlāk arī pierakstīju šo notikumu ...

Putns raudzījās pa atvērto

logu istabā, tad

viņš nolaidās man uz pleca un

klusi teica: 

Es vakar tevi redzēju sapnī -

arī tev bija spārni! /Livars/