Ingrīdas Lasinskas /dzim. Reimane/

Jauno dienu raksti

1977. gada 20. februārī piecēlos un paskatījos „Modinātāju”. Tad atkal bija jāķemmē mati. Viņi bija šausmīgi sapinušies. Nevarēju izķemmēt. Mēs nolēmām, ka man griezīs nost bizes. Kad mēs griezām mamma teica: „Man pilnīgi sirds sāpa”. Kad mēs nogriezām izrādījās, ka tā man vēl skaistāk. Mēs ietinām parafīna ruļļus. Alla mani smuki saķemmēja, tagad man stāv ta kā „Sasons”. Mēs aizgājām pie Lilitas. Tur arī visiem patika labāk. Mēs ar mammu aizgājām uz veikalu „Rūķītis”. Tur bija smuks komplektiņš lellēm par 3 rbļ.. komplektiņā bija 2 vatētās segas, segu konverts, spilvens, spilvendrānas. Mamma teica, ka viņa man nopirkšot, kad saņemšot algu.

Es ļoti gaidu to dienu.

1977. gada. 6. martā bija svētdiena, es piecēlos 9: 30. man piezvanīja moderno deju skolotāja Karele. Viņa teica, lai es atnākot pie viņas pēc demonstrējuma svārkiem. Mēs ar Airu vēl iemēģinājām deju „Čipolīno”.

Šodien bija jāiet uzstāties Vulkāna klubā. Es uzstājos pirmo reizi. Pienāca tas brīdis, kad bija jāsoļo uz skatuves. Mēs nodejojām ļoti labi. Bija jādejo otro reizi. Pēc tam mums iedeva puķītes. Es biju ļoti priecīga. Arī Karele bija ļoti priecīga. Viņa teica, ka es turējos kā īsts vīrs.

1977. gada 13. martā. Bija svētdiena. Šis datums ir nelaimīgs. Bet šodien tas ir laimīgs, jo es pirmo reizi piedalos moderno deju konkursā. Es domāju, ka neiekļūšu finālā un dabūšu kādu 10. vietu. Pusfinālā nodejoju viduvēji. Es domāju, ka nav ko cerēt uz finālu. Drīz parādījās uzraksts pie sienas, kas tikuši finālā. Es arī apskatījos. Un notika brīnums! Es biju tikusi finālā. Finālā mēs nodejojām ļoti labi. Dabūjām piekto vietu. Es dejoju ar Sējēju Daili. Kad fnālisti gāja nobeiguma parādē, mūs izsauca un pateica, ka mums jāuzstājas zonas sacensībās un iedeva kartiņu. Kurā rakstīts „Sekmes zonas sacensībās”. 
Kura ielīmēta manā dienasgrāmatā. Iedeva vēl diplomu un grāmatu.

1977. gada 14. martā skolā laiks pagāja nemanot. Šodien pa televizoru bija interesanta filma. Kad noskatījos filmu gāju uz dejām, gatavoties zonas sacensībām. Šodien valsim un ča – ča – ča iemācījāmies jaunu kustību. Mājās mēs gājām ar kājām. Es Karelei teicu, ka es Airu apskaužu. Viņai viskautkas smuks ir no Vācijas visādi kareklīsi. 
Karele man apsolīja arī kaut ko atvest no Vācijas. Kādus kareklīšus.

1977. gada 4. maijā es ļoti negribēju iet uz skolu, jo nebiju sagatavojusi stundas. Skolā man paveicās. Mums krievene nenotika jo skolotāja saslima. Es nogāju palūgt Bullei, lai paņem matemātiku. Un matene bija saraustīta un mani neizsauca. Mēs ar Airu bijām laukā. Es gudroju visādas klases. 

Vakarā Aira man pateica kurš zēns no mūsu klases viņai vislabāk patīk. 

Viņai patīk Andis un Uģis. 
Mēs sēdējām uz soliņa un pļāpājām. 

Tad protams mani pasauca iekšā. 

Tētis bija atnesis kautkādu kasti pilnu ar balvām. 

Tur bija viena lādīte tā man ļoti patika. 

Man šausmīgi sev tādu gribētos. 

Es aizmirsu pierakstīt ka man patīk Kaspars un Ivars.

/Turpinājums sekos/

Klik - iepriekšējās publikācijas