Ingrīdas Lasinskas /dzim. Reimane/

Jauno dienu raksti

1977. gada 20 janvārī atkal man bija 9: 30

Skolā laiks pagāja nemanot. Šodien man jāiet pie

Guntara uz dzimšanas dienu.

Šodien es sāku krāt kalendāriņus.

Tāpēc es uztaisīju kabatiņu un tagad tur likšu kalendāriņus.

Dzimšanas dienā mums gāja jautri.

Mēs dzērām kokteili.

Un izrādijās, ka es labi spēlēju uz akardiona.

1977. g. 22. janvārī es piecēlos 8: 30

Pirmā mums bija dziedāšana, otrā matemātika, trešā darbmācība.

Darbmācībā mēs mācījāmies līkloci.

Pavisam esam mācījušies trīs veidus veiklo dūrienu, 

atpakaļdūrienu un līkloci.

Darbmācības stundas man ļoti patīk.

Tur var viskautko jaunu iemācīties.

Kad atnācu no skolas es gāju pie bābuškas. 

Es viņai parādīju savu uzadīto vesti un uztamborēto sedziņu. 

Viņa mani paslavēja. Es viņai parādīju savu tamboradatu. 

Viņa teica, ka tā esot šausmīgi rupja, un viņa pameklēšot citu. 

Drīz man bija jāiet mājās. Krustmāte mani pavadīja līdz pašām mājām. 

Kad pārnācu mājās skatījos „Dziesma 76” noslēguma koncertu.

1977. gada 21. janvārī es uz skolu negāju, jo biju slima. 

Mamma izsauca dakteri. Dakteris teica, ka trešdien jāatnāk pie viņa. 

Kad atnāca mamma viņa apskatīja kaklu un teica, 

ka nekādā gadījumā nevarēšot iet. Jo man viņš bija ļoti sarkans. 

Šodien mēs ar Allu salīdzinājām kuram garāki mati. 

Man bija garāki. Diena pagāja ātri un skumji drīz bija jāiet gulēt. 

Darbmācībā nevarēju iemācīties cilpu dūrienu.

1977. gada 9. februārī es piecēlos kā parasti, 
nomazgājos, paēdu un gāju uz skolu. 
Drīz vien biju mājās. Izmācījos, 

sakārtoju istabu un pienāca vakars es izlūdzos pie 
Ilvas paspēlēties. 

Es uzvilku savu frotē halātu paņēmu lelli un 
tamborējamo ieliku kabatā.

Pie Ilvas bija ļoti jautri, bet mamma drīz piezvanīja un 

bija jāiet mājās es kā parasti tamborējamo ieliku kabatā. 

Man gandrīz izkrita lelle no rokām es ķēru viņu. 

Kad ņēmu roku nost no sāniem man šausmīgi iesāpējās pirksts. 

Es apskatījos tamboradata bija izdūrusies cauri kabatai un iedūrusies pirkstā.

Es uzgāju atpakaļ pie Ilvas. Kad viņa to ieraudzīja sāka brēkt atskrēja 

Zigas tante un Ārijas tante. Viņas piezvanīja mammai un ātrajai palīdzībai. 

Man nevarēja uzvilkt mēteli ne ko, jo roka bija krustīm pāri vēderam. 

Drīz atbrauca ātrā palīdzība un aizveda mani uz slimnīcu. 

Mamma man brauca līdz. Slimnīcā dežūrēja Lūcijas tante. 

Tās māsiņas ļoti ilgi nenāca, jo pa radio spēlēja Kolāti. (Kuldīgas mūziķu duets) 

Man bija ļoti bail. Nu dikti, dikti bail ...  Man iešpricēja un kad es apskatījos 

tamboradata vairs nebija. Viņa bija izrauta. Man iešpricēja vēl dibenā. 

Pirkstu man aptina ar bindi. Pirksts man tagad ir kā bomis. 

Un vēl labai rokai. Kādu nedēļu skolā nevarēšu rakstīt. 

Tagad jāmācās ēst ar kreiso roku. 

Šoferis mūs aizveda atpakaļ uz mājām.

/Turpinājums sekos/  Klik Iepriekšējās publikācijas